Zvolena

Pilsāta veidojusies ap 11. gadsimtā uzcelto pili. Pilsētas tiesības tai piešķīra Ungārijas karalis Bēla IV 13. gadsimta trīsdesmitajos gados. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Zvolena gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Zojoma (Zólyom). Karalis Lajošs I šeit uzcēla jaunu pili, kas saglabājusies līdz mūsdienām, un bija iemīļota Ungārijas karaļu medību pils. Ferenca II sacelšanās laikā 1703. gada 15. novembrī pie Zvolenas kurucu karaspēks sakāva Hābsburgu spēkus. 1871. un 1872. gadā Zvolena kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Slovākijas nacionālās sacelšanās laikā 1944. gadā Zvolena bija svarīgs slovāku pretošanās centrs. Pilsētā izgatavoto bruņuvilcienu kopijas mūsdienās tiek eksponētas pie Zvolenas pils. Sociālisma laikā Zvolenā atradās PSRS armijas kara bāze. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,9 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (52,5 %), nereliģiozi (26,4 %) un luterāņi (15 %).

Zvolena ir ungāru dzejnieka Bālinta Balaši (Balassi Bálint, 1554-1594), tenisista Karola Beka (Karol Beck, 1982), čehu futbola trenera Vāclava Ježeka (Václav Ježek, 1923-1995), kanoe airētājas Elenas Kaliskas (Elena Kaliská, 1972), hokejista Jāna Lašāka (Ján Lašák, 1979), politiķa Vladimira Mečara (Vladimír Mečiar, 1942) un tenisista Filipa Polāšeka (Filip Polášek, 1985) dzimtā pilsēta.

1385. gadā Zvolenā tika svinētas nākamā Svētās Romas imperatora Sigismunda un Ungārijas karalienes Marijas I laulības.

Ļudovīts Štūrs no 1847. līdz 1848. gadam bija Ungārijas parlamenta deputāts no Zvolenas pilsētas.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zvolena.