Ziemas olimpiskās spēles
Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no pasaules sporta notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā programmā iekļautajā disciplīnā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo.
Ziemas olimpisko spēļu norises vietas
| Spēles | Gads | Norises vieta | Laiks | Valstis | Sportisti | Sporta veidi | Disciplīnas | Atsauce | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Kopā | Vīrieši | Sievietes | ||||||||
| I | 1924 | .svg){kind=small} Šamonī, Francija | 25. janvāris — 5. februāris | 16 | 258 | 247 | 11 | 6 | 16 | [1] |
| II | 1928 |  Sanktmorica, Šveice | 11.—19. februāris | 25 | 464 | 438 | 26 | 6 | 14 | [2] |
| III | 1932 | .svg){kind=small} Leikplesida, ASV | 4.—15. februāris | 17 | 252 | 231 | 21 | 5 | 14 | [3] |
| IV | 1936 | .svg){kind=small} Garmiša-Partenkirhene, Vācija | 6.—16. februāris | 28 | 646 | 566 | 80 | 6 | 17 | [4] |
| 1940 | Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[5] | |||||||||
| 1944 | Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[6] | |||||||||
| V | 1948 | Sanktmorica, Šveice | 30. janvāris — 8. februāris | 28 | 669 | 592 | 77 | 4 | 22 | [7] |
| VI | 1952 |  Oslo, Norvēģija | 14.—25. februāris | 30 | 694 | 585 | 109 | 4 | 22 | [8] |
| VII | 1956 |  Kortīna d'Ampeco, Itālija | 26. janvāris — 5. februāris | 32 | 821 | 687 | 134 | 4 | 24 | [9] |
| VIII | 1960 |  Skvoveli, ASV | 18.—28. februāris | 30 | 665 | 521 | 144 | 4 | 27 | [10] |
| IX | 1964 |  Insbruka, Austrija | 29. janvāris — 9. februāris | 36 | 1091 | 892 | 199 | 6 | 34 | [11] |
| X | 1968 | Grenoble, Francija | 6.—18. februāris | 37 | 1158 | 947 | 211 | 6 | 35 | [12] |
| XI | 1972 |  Saporo, Japāna | 3.—13. februāris | 35 | 1006 | 801 | 205 | 6 | 35 | [13] |
| XII | 1976 | Insbruka, Austrija | 4.—15. februāris | 37 | 1123 | 892 | 231 | 6 | 37 | [14] |
| XIII | 1980 | Leikplesida, ASV | 13.—24. februāris | 37 | 1072 | 840 | 232 | 6 | 38 | [15] |
| XIV | 1984 | .svg){kind=small} Sarajeva, Dienvidslāvija | 8.—19. februāris | 49 | 1272 | 998 | 274 | 6 | 39 | [16] |
| XV | 1988 |  Kalgari, Kanāda | 13.—28. februāris | 57 | 1423 | 1122 | 301 | 6 | 46 | [17] |
| XVI | 1992 | Albērvila, Francija | 8.—23. februāris | 64 | 1801 | 1313 | 488 | 7 | 57 | [18] |
| XVII | 1994 | Lillehammere, Norvēģija | 12.—27. februāris | 67 | 1737 | 1215 | 522 | 6 | 61 | [19] |
| XVIII | 1998 | Nagano, Japāna | 7.—22. februāris | 72 | 2176 | 1389 | 787 | 7 | 68 | [20] |
| XIX | 2002 | Soltleiksitija, ASV | 8.—24. februāris | 77 | 2399 | 1513 | 886 | 7 | 78 | [21] |
| XX | 2006 | Turīna, Itālija | 10.—26. februāris | 80 | 2508 | 1548 | 960 | 7 | 84 | [22] |
| XXI | 2010 | Vankūvera, Kanāda | 12.—28. februāris | 82 | 2566 | 1522 | 1044 | 7 | 86 | [23] |
| XXII | 2014 |  Soči, Krievija | 7.—23. februāris | 88 | 2873 | 1714 | 1159 | 7 | 98 | [24] |
| XXIII | 2018 |  Phjončhana, Dienvidkoreja | 9.—25. februāris | 92 | 2922 | 1680 | 1242 | 7 | 102 | [25] |
| XXIV | 2022 |  Pekina, Ķīna | 4.—20. februāris | 91 | 2861 | 1573 | 1288 | 7 | 109 | [26] |
| XXV | 2026 | Milāna, Itālija Kortīna d'Ampeco, Itālija | 6.—22. februāris | Nākotnes notikums | ||||||
Latviešu olimpieši ziemas olimpiskajās spēlēs
Latvija ir viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībvalstīm. 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī ātrslidotājs Alberts Rumba 500 metru distancē ieguva 7. vietu un 1500 metru distancē — 10. vietu, bet 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā viņš ieguva 14. vietu 1500 metru distancē. 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē Latvijas sportisti startēja ātrslidošanā, daiļslidošanā, distanču un kalnu slēpošanā un hokejā. Ātrslidotājs Alfons Bērziņš 500 m slidojumā ieņēma 14. vietu, bet Latvijas hokeja izlase ieguva dalītu 13.—15. vietu.
Pēc Otrā pasaules kara no 1956. līdz 1988. gadam Latvijā dzimušie sportisti startēja citu valstu komandu sastāvā. 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Skvoveli (ASV) ātrslidošanas sacensībās startēja Užavā dzimušais un uz Sibīriju izsūtītais Nikolajs Štelbaums. 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē latviešu ātrslidotāja Lāsma Kauniste ieņēma 5. vietu 1500 m distancē, 11. vietu 1000 m distancē un 12. vietu 3000 m distancē. 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Saporo startēja Kanādas trimdas latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā PSRS izlasē piedalījās pieci Latvijas sportisti kamaniņu braukšanā, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 8. vietā kamaniņu divniekos, bet Vera Zozuļa 9. vietā, savukārt Kanādas izlasē latviešu ātrslidotāja Silvija Burka izcīnīja ceturto vietu 1000 m distancē.
1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā Vera Zozuļa PSRS komandas sastāvā uzvarēja kamaniņu braukšanas sacensībās, kļūstot par pirmo ziemas olimpisko spēļu čempioni no Latvijas, bet Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu. PSRS hokeja izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva Helmuts Balderis. Astra Rībena ieguva 8. vietu kamaniņu vieniniekos, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 10. vietā kamaniņu divniekos. Kanādas komandas sastāvā atkal startēja latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1984. gada ziemas olimpiskās spēlēs Sarajevā PSRS komandā bija 11 Latvijas sportisti, kas startēja kamaniņu sportā un bobslejā. Bobsleja divniekos Zintis Ekmanis ieguva bronzas medaļu, bet ceturto vietu — Jānis Ķipurs un Aivars Šnepsts. 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari PSRS komandā piedalījās 11 Latvijas sportisti, Jānis Ķipurs ieguva zelta medaļu bobsleja divniekos, bet Guntis Osis un Juris Tone bronzas medaļas bobsleja četriniekos. Kopumā ziemas olimpiskajās spēlēs PSRS komandas sastāvā Latvijas sportisti līdz 1988. gadam ieguva trīs zelta (Vera Zozuļa, Jānis Ķipurs, Vitālijs Samoilovs), vienu sudraba (Helmuts Balderis) un četras bronzas medaļas (Ingrīda Amantova, Zintis Ekmanis, Guntis Osis un Juris Tone).
1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā 23 Latvijas pārstāvji atkal piedalījās atsevišķas komandas sastāvā kamaniņu sportā, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā un frīstailā. Augstākās vietas ieguva kamaniņu braucēji Anna Orlova - 11. vietu un Aivars Polis/Roberts Suharevs - 11. vietu.1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 28 Latvijas komandas pārstāvji startēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Jeļena Berežnaja/Oļegs Šļahovs ieguva 8. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Zintis Ekmanis/Aldis Intlers 10. vietu). 1998. gada Nagano ziemas olimpiskajās spēlēs 31 Latvijas komandas pārstāvis stratēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Bobslejā un biatlonā Latvijas sportisti reāli pretendēja uz olimpisko medaļu iegūšanu, biatlonisti ieguva divas 5. vietas (Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums) un 6. vietu (Oļegs Maļuhins), bet biatlona stafetē Latvijas komanda (Oļegs Maļuhins/Ilmārs Bricis/Jēkabs Nākums/Gundars Upenieks) izcīnīja 6. vietu. Bobslejisti ieguva 5. vietu divnieku (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš) un 6. vietu četrinieku ekipāžā (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš/Egils Bojārs/Jānis Ozols).
2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā Latvijas komandā bija 47 sportisti, kuri startēja 8 sporta veidos. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Sandis Prūsis/Mārcis Rullis/Jānis Silarājs/Jānis Ozols 7. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Ivars Deinis/Sandris Bērziņš 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 9. vietu. 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā 58 sportistus lielā Latvijas komanda, startējot 8 sporta veidos, izcīnīja pirmo medaļu. Mārtiņš Rubenis Kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu, bet citi sportisti astoņas reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā[27] (Ilmārs Bricis 4. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens 6. vietu, Anna Orlova 7. vietu, Martins Dukurs 7. vietu, Andris Šics/Juris Šics 7. vietu, Madara Līduma 10. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens/Mārcis Rullis/Jānis Ozols 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu.
2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā Latvijas komandā bija 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Andris Šics un Juris Šics kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu. Tāpat sudraba medaļu skeletonā ieguva Martins Dukurs, bet Tomass Dukurs 4. vietu. Latvijas bobsleja divnieks Edgars Maskalāns/Daumants Dreiškens ieguva 8. vietu, bet četrinieks — 11. vietu. Haralds Silovs 1500 m šorttrekā bija 10. vietā. Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu.Arī 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas komandā bija iekļauti 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Bobsleja četriniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga un skeletonā Martins Dukurs ieguva sudraba medaļas. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. Skeletonā Tomass Dukurs ierindojās 4. vietā. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva piekto vietu. Gan kamaniņu vieniniekos Mārtiņš Rubenis, gan divniekos Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ierindojās 10. vietā. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
- Olimpiskās kustības oficiālā mājaslapa (angliski)