Vladimirs Kaupužs

Dzimis 1925. gada 1. februārī Kārsavas pagastā, zemnieku ģimenē. Viņa tēvs ticis nošauts Krievijā 1938. gadā PSRS Lielā terora laikā.^[2] No bērnības Vladimirs pratis spēlēt uz pieciem instrumentiem^[3]

Savas darba gaitas viņš iesāka Mari APSR Jelasovas rajona Kirova kolhozā, uz kurieni bija evakuējies Otrā pasaules kara laikā. Kara gados, kā arī pēc tam Vladimirs Kaupužs dienēja Tālajos Austrumos. 1947. gadā viņš demobilizējās un iestājās darbā par komjaunatnes organizācijas sekretāru Rīgas vagonu rūpnīcā.^[4]1948. gadā Kaupužs piedalījies Dziesmu svētku organizēšanā kā otro altu grupas vadītājs, un viņa pārziņā bijusi pavecāku dāmu uzvešana uz skatuves un novešana, un viņu pārsteidza, ka altos dziedātājas bija no draudžu koriem.^[2] 1949. gadā viņš kļuva par PSKP biedru.

1950. gadā Vladimirs Kaupužs iestājās Latvijas Valsts konservatorijā. Mācību laikā Kaupužs bija konservatorijas komjaunatnes darba organizators un vēlāk partijas organizācijas sekretārs.^[4] 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas un teorijas fakultātes Mūzikas zinātnes nodaļu, iegūstot muzikologa specialitāti.

Strādāja par LPSR Kultūras ministrijas mācību iestāžu daļas vadītāju. 1956. gadā Kaupužu nosūtīja uz LPSR Operas un baleta teātra rīkotājdirektora amatā un drīz iecēla par direktoru.

1962. gadā Vladimiru Kaupužu iecēla par LPSR Kultūras ministru nacionālkomunismā apsūdzētā Voldemāra Kalpiņa vietā. Kultūras ministra amats Kaupužam nāca kā nejaušība. Lietas izlēmējs bija Komunistiskās partijas 1. sekretārs Arvīds Pelše. "Te tāds tīri subjektīvs moments nospēlēja. Viņa sieva ļoti mīlēja operu, arī viņam pašam patika opera. Uz visām pirmizrādēm Pelše bija klāt, bet viņam blakus bija jāsēž manai sievai un jāstāsta, kāda māksliniece uzstājas," atceras Kaupužs.^[2]

1968. gada 1. aprīlī Latvijas PSR Kultūras ministrija un Latvijas Valsts filharmonija nodibināja valsts deju ansambli "Daile".^[5]Kaupužs bija sešu Latvijas Dziesmu svētku organizācijas komiteju vadītājs (1965—1985).

Kaupužs bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas loceklis un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1963.-1985.).

Miris 2020. gada 11. novembrī.^[6]

Vladimirs Kaupužs lietoja jēdzienu "latviešu padomju kora dziesmu klasika", klasiķu uzskaitījumā minot P. Barisonu, J. Ivanovu, Ā. Skulti, M. Zariņu, J. Ozoliņu, Ald. Kalniņu un V. Kaminski.^[7] 1970. gada Dziesmu svētku repertuārā iekļāva arī Raimonda Paula dziesmas, lai gan Kaupužs vēlāk atzina, ka "viņa darbības lauks tolaik bija vieglā mūzika, bet uz mani priekšniecība spiež — kāpēc Raimonda Paula dziesmas neskan Dziesmu svētkos!?". Tāpēc viņš nolēmis ar Paulu "draudzīgā reizē pie ugunskura" par šo parunāt: "Klausies, Raimond, uztaisi kaut ko priekš Dziesmu svētkiem!" Bet Pauls atbildējis ar humoru: "Zini, man tās latviskās vēršu cīņas ne īpaši patīk." Tad Kultūras ministrija izdomājusi paņemt Paula dziesmu Liepājai un pielāgot Dziesmu svētku vīru korim. "Bez Paula ziņas. Un tā varēja notikt tikai padomju laikos!" uzsver Kaupužs. Pārveidojums nosaukts par Manai pilsētai, lai tas nebūtu veltījums no Rīgas attālai vietai. "Pauls ar skepsi atnāca uz mēģinājumiem, bet aranžējums bija tik ļoti veiksmīgs, tauta Paulu mīlēja, ka viņš piedzīvoja neiedomājamu triumfu!" Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā Pauls jau uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem "Manai Dzimtenei". "Tā kļuva tik populāra! Lielais kopkoris to atkārtoja divas vai trīs reizes," atceras Kaupužs.^[2]

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1975),
• Darba Sarkanā Karoga ordenis,
• ordenis «Goda Zīme» un vairākas medaļas.^[4]

• Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme. 2004. — 183. lpp.