Visvaldis Lācis
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Visvaldis Bruno Lācis[1][2][3][4] (dzimis 1924. gada 12. martā Valmierā, miris 2020. gada 18. aprīlī)[5] bija latviešu publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis, viens no Trešās atmodas līderiem, 9. un 10. Saeimas deputāts.Publicējis vairāk nekā 300 rakstu, kā arī sarakstījis vairāk nekā 10 grāmatu par Latvijas un pasaules vēsturi, kā arī par politiku.
| Visvaldis Lācis | |
|---|---|
 Visvaldis Lācis 2006. gadā | |
| Saeimas deputāts | |
| Dzimšanas dati | 1924. gada 12. martā Valmiera, Latvija |
| Miršanas dati | 2020. gada 18. aprīlī (96 gadu vecumā) Madonas novads, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | LNNK Mūsu Zeme (1993—?) LZP (2005—2007) Visu Latvijai! (2010—2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Viktorija Lāce |
| Profesija | valodnieks, publicists, vēsturnieks |
| Augstskola | 1. Maskavas Valsts pedagoģiskais svešvalodu institūts |
Dzīvesgājums
Dzimis 1924. gadā Valmierā[4] Eižena Lāča ģimenē, kurš līdz 1923. gadam bija politiskās apsardzības slepenā dienesta priekšnieks[6] Valmierā, Latvijas brīvības cīņu pretizlūkošanas dienesta veterāns.[2]
Mācījās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, 1943. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā, kur dienēja 19. divīzijas 44. pulkā. Pabeidzis instruktoru rotas un vada komandieru kursus, leitnants.[3] Piedalījies cīņās Kurzemes cietoksnī. Divreiz viegli ievainots. Pēc kara beigām nokļuva filtrācijas nometnēs.[4]
Pēc atbrīvošanas mācījās Rīgas Raiņa vakara vidusskolā. 1949. gadā uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet tika izslēgts par brīvdomību. 1952. gadā apprecējās. 1956. gadā sāka apgūt angļu valodu pašmācības ceļā. 1957. gadā sāka studijas Latvijas Valsts universitātē, tomēr 1961. gadā viņu izslēdza no augstskolas. Pēc tam Visvaldis Lācis uzsāka neklātienes studijas 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā. 1965. gadā, kad viņam jau bija 41 gads, viņš ieguva augstākās izglītības diplomu.Strādāja padomju saimniecībā "Vestiena".[7]
Viņa īpašumā bija ievērojama privātā bibliotēka, kura pēc īpašnieka nāves kļuva par LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas daļu, un atklāta kā "Visvalža Lāča lasītava".[8]
Visvalža Lāča mazdēli ir žurnālists Mārtiņš Lācis[9] un basketbolists, sporta žurnālists un basketbola organizators Reinis Lācis.[10]
Politiskā darbība
Sākoties Trešajai atmodai, V. Lācis 1988. gadā kopā ar Intu Cālīti, Juri Ziemeli, Jāni Čakstiņu un Imantu Kulinski izveidoja Neformālās Tautas frontes pagaidu vadību.[11] 1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF), ievēlēts tās valdē. Uzstājies LTF 1. kongresā. Sabiedrībā kļuva pazīstams ar runām un publicistiku. 1991. gadā bija LNNK priekšsēdētājs.
1993. gadā Visvaldis Lācis bija partijas "Mūsu Zeme" dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās.
1997. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, izskatot lietu par V. Lāča sadarbību ar VDK, lēmusi, ka viņš nav sadarbojies ar VDK un nav bijis tās ziņotājs.[12]
2002. gadā V. Lācis piedalījās partijas "Visu Latvijai!" dibināšanā, tomēr pats nekļuva par tās biedru. Pirms 2003. gada referenduma par dalību ES aktīvi iestājās pret Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.[13] 2005. gadā viņš iestājās Latvijas Zaļajā partijā un 9. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. 2007. gadā oktobrī izstājies no Zaļās partijas un ZZS Saeimas frakcijas, jo bija pret Alekseja Loskotova atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata un frakcijas vadības spiedienu attiecīgajā Saeimas balsojumā.[14]
Pēc izstāšanās no ZZS Saeimā darbojās kā deputāts bez frakcijas, bet 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās V. Lācis piedalījās kā partijas "Visu Latvijai!" saraksta pirmais numurs, nebūdams šīs partijas biedrs.[15] Sarakstam nepārvarot procentuālo barjeru, netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.[16] 2010. gada aprīlī viņš iestājās partijā "Visu Latvijai!",[17] bet vasarā paziņoja, ka kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, kā arī pievienojās abu politisko spēku kopējai 9. Saeimas frakcijai. Oktobrī tika ievēlēts 10. Saeimā. 2011. gada 8. martā izstājās no "Visu Latvijai!" un no VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas.[18]
Sports
2016. gada septembrī viņš 92 gadu vecumā piedalījās Valmieras maratonā un pirmo reizi mūžā veica pilnu maratona distanci, ar rezultātu 8 stundas un 14 minūtes.[19] 2017. gada septembrī viņš 93 gadu vecumā noskrēja Berlīnes maratonu, būdams sacensību vecākais dalībnieks.[20]
Apbalvojumi un pagodinājumi
- 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums.[21]
Atsauces
Ārējās saites
- Visvalža Lāča biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis (latviski)
- Biogrāfiskie dati par Visvaldi Lāci Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (latviski)