Vectēva paradokss
Vectēva paradokss ir ar ceļošanu laikā saistīts paradokss, kad, mainot pagātni, rodas neatbilstības.[1] Nosaukums cēlies no paradoksa apraksta — persona, kas aizceļo uz pagātni un nogalina savu vectēvu, tādā veidā novērš sava tēva vai mātes piedzimšanu un līdz ar to sevis paša eksistenci.[2] Neskatoties uz nosaukumu, šī paradoksa jēga nav tieši saistīta ar nepieciešamību nogalināt savu vectēvu, lai novērstu savu dzimšanu. Šis paradokss attiecināms uz jebkuru darbību, kas maina pagātni,[3] jo rodas pretrunas, ja pagātne kļūst atšķirīga no tādas, kāda tā bijusi.[4] Šādas teorētiskas darbības rezultātā persona nekad nepiedzimtu, līdz ar to tā nevarētu izmantot laika mašīnu, lai nokļūtu pagātnē un to izmainītu.
Varianti
Vectēva paradokss ietver jebkādas izmaiņas pagātnē,[4] tam ir daudzas variācijas. Fiziķis Džons Garisons (John Garrison) piedāvā šī paradoksa variāciju: elektriska shēma, izmantojot laika mašīnu, sūta pagātnē signālu pašai sevi izslēgt, un saņem šo signālu vēl pirms tas ir nosūtīts.[5][6] Līdzīgs paradokss filozofijā ir pazīstams kā autoinfanticīds (autoinfanticide)[a]: atgriezties pagātnē un nogalināt sevi kā bērnu.[8]
Cits vectēva paradoksa variants ir Hitlera paradokss,[9] kas diezgan bieži apspēlēts zinātniskās fantastikas jomā. Šajā paradoksā varonis ceļo uz pagātni, lai nogalinātu Ādolfu Hitleru, pirms tas novedis pasauli līdz Otrajam pasaules karam. Šai gadījumā netiktu novērsta iespēja personai fiziski ceļot laikā, jo persona joprojām eksistētu, taču šāda darbība būtu novērsusi iemeslu, kura dēļ vajadzētu ceļot uz pagātni, jo arī tad, ja cilvēks zinātu, ka šāds iemesls tiešām pastāvēja, doties uz pagātni nebūtu nekādas jēgas.[10] Turklāt Hitlera pastāvēšanas sekas ir tik monumentālas un visaptverošas, ka ikvienam, kas dzimis pēc kara, dzīve ir zināmā veidā ietekmēta, un tādējādi izmaiņas pagātnē tieši iespaidotu un izmainītu miljoniem cilvēku dzīvju.[11]
Loģiskā analīze
Pat nezinot, vai ceļošana pagātnē ir fiziski iespējama, vectēva paradoksu var izpētīt no loģiskā viedokļa. Paradokss ir loģiska pretruna, kas izriet no pagātnes (tagadnes, nākotnes) izmainīšanas: ja notikums ir noticis vienā veidā, nepastāv iespēja, ka tas varētu notikt kādā citā veidā. Tādēļ, mainot pagātni (arī tagadni vai nākotni), rodas pretruna, tas nozīmē, ka izmainīt pagātni nav iespējams.[3] Joprojām pastāv loģiska iespēja doties atpakaļ laikā un izmainīt notiekošo, taču, piemēram, laika ceļotājs, kas plānojis nogalināt savu vectēvu, to nevarēs izdarīt — ierocis neizšaus, traucēs kaut kādi apstākļi, izrādīsies, ka viņa tēvs ir bijis audžubērns u.tml.[12]