Valkas novads
Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts. Robežojas rietumos ar Valmieras novadu, dienvidos ar Smiltenes novadu, kā arī austrumos ar Igaunijas Valgas apriņķi. Novada centrs ir Valkas pilsētā.
| Valkas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 Valkas novads | ||||||
| ||||||
| Centrs: | Valka | |||||
| Kopējā platība:[1] | 908,8 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 888,5 km2 | |||||
| • Ūdens: | 20,3 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 7 501 | |||||
| Blīvums (2024): | 8,4 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Gita Avote (bez partijas) | |||||
| Teritoriālās vienības: | Ērģemes pagasts Kārķu pagasts Valkas pagasts Valkas pilsēta Vijciema pagasts Zvārtavas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Valkas novads Vikikrātuvē | ||||||
Daba
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemiene — centrā Sedas līdzenums, rietumos Burtnieka līdzenums un dienvidos ap Vijciemu neliela Atzeles pacēluma daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnis.[4]
Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: smilts un grants (Stariņi, Vijciems), kūdra. Augsnes galvenokārt smilšainas.[5][6]
Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.[4]
Upes
Novads atrodas Gaujas, Salacas un Emajegi baseinu robežšķirtnē.[4] Lielākās upes:
- Gaujas baseins — Gauja, Vija, Kaičupe.
- Salacas baseins — Acupīte, Seda ar Rikandu, Ķire.
- Emajegi baseins — Pedele, Omuļupe.
Ūdenstilpes
Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — Salainis (0,8 km²) un Vēderis (0,8 km²).
Dabas aizsardzība
Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Dienvidos dabas liegums Vadaiņu purvs, rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu Sedas purva dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos Kārķu purvs.
Vēsture
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta latgaļu Tālavai,[5] ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu Sakalas zemes.[7]
Pēc krustnešu iekarotās Livonijas sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika Rīgas arhibīskapijai.[7]
Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.
Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[8][9] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Valka | Pilsēta | — | 5038 |
| 2. | Kārķi | Ciems | Kārķu | 332 |
| 3. | Ērģeme | Ciems | Ērģemes | 292 |
| 4. | Vijciems | Ciems | Vijciema | 288 |
| 5. | Lugaži | Ciems | Valkas | 239 |
| 6. | Sēļi | Ciems | Valkas | 237 |
| 7. | Stepi | Ciems | Zvārtavas | 115 |
| 8. | Turna | Ciems | Ērģemes | 81 |
Nacionālais sastāvs
Pašvaldība
Tautsaimniecība
Izglītība
Sports
Kultūra
Reliģija
Ievērojami novadnieki
Ievērojamas vietas
Attēlu galerija
Ērģemes pilsdrupas
Vija pie Vijciema
Vijciema čiekurkalte
Pedele pirms Igaunijas robežas un Valgas ēkas
Lugažu muižas ēkas
Valkas baznīca
_m%C3%B5isa_peahoone_2009._aastal.jpg)
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valkas novads.- Oficiālā tīmekļa vietne