Valkas apriņķis

Valkas apriņķis tika izveidots 1783. gada teritoriāli administratīvajā reformā, atdalot Cēsu apriņķa (Alūksnes, Apekalna, Cirgaļu, Gulbenes, Gaujienas, Smiltenes, Tirzas-Velēnas, Trikātas) un Rīgas apriņķa (Ērģemes, Ēveles) ziemeļaustrumu draudzes novadus.

Apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Valka/Valga (Walk) un 11 draudzes novadi: Gaujiena (Adsel), Ērģeme (Ermes), Lugaži (Luhde), Alūksne (Marienburg), Apekalns (Oppekaln), Palsmane-Aumeisteri (Palzmar-Serbigal), Gulbene (Schwanenburg), Smiltene (Smilten), Tirza-Velēna (Tirzen-Wellan), Trikāta (Trikaten), Ēvele (Wolfahrt).

1913. gadā Valkas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:^[2]

Pilsēta

• Valka (Walk)

Pēc 1912. gada Jaunbilskas pagasts pievienots Bilskas pagastam.

• 
  Valkas apriņķa karte (1798)
• 
  Valkas apriņķa Valkas un Smiltenes apkārtne (1915)
• 
  Valkas apriņķa Omuļu apkārtne (1917)
• 
  Valkas apriņķa Alūksnes apkārtne
• 
  Valkas apriņķa Druvienas un Adlienas apkārtne (1917)
• 
  Valkas apriņķa Gulbenes un Mālupes apkārtne (1917)
• 
  Gulbenes un Jaungulbenes apkārtne (1919)

1920. gadā Igaunijai pievienots viss Cores pagasts (tagad Sooru Tellistes pagastā), bet Valkas apriņķim — lielākā daļa Jaunrozes pagasta (igauņu: Vastse-Roosa) no bijušā Veravas apriņķa^[6].

1920. gadā pilsētas tiesības piešķirtas Smiltenei un Alūksnei^[7].

1921. gada martā no Alsviķa pagasta kā patstāvīgu pašvaldību izdala Karvas pagastu^[8].

1923. gadā no Gaujienas pagasta atdalīts Bormaņu pagasts^[9]

1924. gada maijā izveidoti Grundzāles pagasts, atdalot to no Gaujienas pagasta^[10], un Pededzes pagasts, no Lāzberģa pagasta Kalna-Pededzes daļas un Lauru kolonijas (pirms kara Pleskavas guberņas, Pleskavas apriņķa, Paņikovas pagastā) daļām. Likvidēts patstāvīgais Liel-Lugažu pagasts pievienojot to pie Lugažu pagasta^[11].

1924. gada jūnijā no Valkas apriņķa tika atdalīti Jaunvāles un Vecbrenguļu pagasti, pievienojot tos Valmieras apriņķim, Druvienas un Lizuma pagasti, pievienojot tos Cēsu apriņķim. No jauna izveidotajam Madonas apriņķim no Valkas apriņķa nodoti Adulienas, Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas, Tirzas un Vecgulbenes pagasti^[12].

1925. gadā vairāki pagasti ieguvuši jaunus nosaukumus: Aumeisteru pagasts pārdēvēts par Cirgaļu, Blomu par Nigras (1926. gadā - atkal par Blomes^[13]), Bormaņu par Trapenes, Kalnciema par Kalncempju, Kolberģa par Bejas, Lāzberģa par Mārkalnes un Lejas par Lejasciema pagastu^[14].

Pēc Latvijas-Igaunijas robežas nospraušanas, Valkas pilsētas sadalīšanas un apriņķu robežu izmaiņām Valkas apriņķa platība stipri samazinājās un uz 1925. gadu bija 4782 km². Apriņķis robežojās ar Abrenes apriņķi, Madonas apriņķi, Cēsu apriņķi un Valmieras apriņķi Latvijā un Igauniju.

1925. gadā Valkas apriņķī bija 3 pilsētas (Valka, Smiltene, Alūksne), 3 miesti (Ape, Strenči, Lejasciems) un 40 pagasti. Lielākās apdzīvotas vietas: Valka, Smiltene, Alūksne, Ape, Strenči un Lejasciems.

1926. gadā Pedeles pagasts pievienots Lugažu pagastam^[15].

1928. gadā pilsētas tiesības piešķirtas Apei, Lejasciemam un Strenčiem^[16].

1939. gadā Mēra pagasts un Rauzas pagasts apvienoti vienā pašvaldībā zem nosaukuma Birzuļu pagasts^[17]

1939. gadā Ministru kabinets pieņem likumu par Lejasciema pilsētas likvidēšanu līdz 1940. gada 1. janvārim. Tā teritoriju un iedzīvotājus ieskaita Lejasciema pagastā^[18]

1940. gada sākumā Valkas apriņķī bija 5 pilsētas un 38 pagasti:^[20]

1947. gada 16. oktobrī no Valkas apriņķa tika atdalīts Alūksnes apriņķis. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Valkas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Smiltenes un Valkas rajonos.^[21]

• Valkas apriņķa muižu nosaukumi

• Валкский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. V - 1891 - с. 419—421 (krieviski)
• Valkas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937