Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā
Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā ir daļa no Krievijas bruņoto spēku noziegumiem, kurus tie veic Krievijas-Ukrainas kara laikā 2022. un 2023. gadā.
.webp)
Dronu piegādes no Irānas
Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 20. augustā Irānas galvaspilsētas Teherānas lidostā nolaidās transporta lidmašīna "Il-76" ar ASV un Lielbritānijas ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes "Shahed" un seši lielie lidaparāti.[1]Apvienotās Karalistes drošības dienesta rīcībā nonāca 2022. gada 14. septembrī noslēgts līgums starp Irānas Bruņoto spēku Aizsardzības un loģistikas ministriju un Krievijas uzņēmumu "Rosoboronexport" par artilērijas un tanku lādiņu, kā arī raķešu paraugu piegādi pirms iepirkuma veikšanas.[2]
Kara stratēģijas maiņa 2022. gada rudenī
Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku Sergeju Surovikinu, kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.[3] Irānā ražotie droni Shahed-136 tika palaisti no Baltkrievijas.[4]
13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos dronus pašnāvniekus. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.[5]Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.[6]16. oktobrī plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai vidējas darbības rādiusa (300 līdz 700 kilometru) ballistiskās raķetes "Fateh-110" un "Zolfagha", kā arī vairākus desmitus bezpilota lidaparātu „Mohadžer-6” un lielu skaitu Ukrainā jau izmantoto pašnāvnieku dronu.[7]
18. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Krievijas triecienos pret kritiskās infrastruktūras objektiem izpostīta trešdaļa elektrostaciju, kā rezultātā radušies plaši elektroapgādes traucējumi. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka pirmajā dronu partijā, ko Krievija pasūtījusi no Irānas, bijuši 1750 droni. Irānas instruktori palīdzot Krievijas karavīriem palaist dronus-kamikadzes no Krimas poligoniem, kā arī no Baltkrievijas un no Kurskas apgabala teritorijas.[8]19. oktobrī Krievijas raķešu un Irānā ražoto dronu uzbrukumi notika Kijivas, Ivanofrankivskas, Černihivas, Vinnicas un Zaporižjas apgabalu energoapgādes infrastruktūrai. Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka mēneša laikā tiem ir izdevies notriekt vismaz 223 Krievijai piegādātos irāņu kamikadzes dronus.[9]21. oktobrī ASV puse apstiprināja ziņas, ka Krievijas anektētajā Krimas pussalā ir ieradušies Irānas bruņoto spēku eksperti, lai apmācītu Krievijas spēkus, kā karā pret Ukrainu izmantot kaujas dronus. ASV piemēroja sankcijas pret Irānas fiziskajām un juridiskajām personām sankcijas.[10]
31. oktobrī Krievijas kara aviācijas lidmašīnas Ukrainas virzienā izšāva vairāk nekā 50 raķešu, no kurām 44 izdevās notriekt pirms mērķa sasniegšanas.[11]15. novembrī Krievijas gaisa spēki no kara lidmašīnām palaida raķetes "H-101" un "H-555" un no Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā Kaļibr raķetes, kas sagrāva civilo infrastruktūru 10 Ukrainas apgabalos. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka Krievija izšāvusi vairāk nekā 90 spārnoto raķešu un izmantojusi arī 10 irāņu dronus, Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt 73 raķetes un visus dronus.[12]
15. novembrī Krievija mērķtiecīgi deva raķešu triecienu arī Ukrainas-Polijas pierobežā, tā rezultātā vienas raķetes atlūzas nokrita Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus. Polijas valdība un NATO vadība pauda uzskatu, ka tā bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete S-300, ko, visticamāk, izšāva Ukrainas bruņotie spēki, mēģinot atvairīt Krievijas raķešu uzbrukumu.[13]
23. novembrī Krievija veica nākamo lielo raķešu triecienu pa Kijivas un citu Ukrainas pilsētu civilo infrastruktūru, izšaujot aptuveni 70 spārnoto raķešu, no kurām 50 notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Prezidents Zelenskis norādīja, ka Krievijas triecienu dēļ bez elektrības bija 11 apgabali, bet pakāpeniski bojājumi tikuši novērsti.[14]
No 21. līdz 28. novembrim Krievijas karaspēks ar Grad raķešu sistēmām no Dņepras kreisā krasta 258 reizes apšaudīja Hersonas pilsētu un 30 apdzīvotas vietas tās apkaimē.[15]
Pēc atkāpšanās no Hersonas un mobilizācijas 2022. gada novembra beigās Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma smaile vērsās pret Bahmutu, tomēr no 1. oktobra līdz 20. decembrim Doneckas apgabala ofensīvā Krievijas karaspēks nespēja izpildīt uzdevumu ieņemt visu apgabalu un iekaroja vien 192 kvadrātkilometru plašu teritoriju.[16]
5. decembrī Krievija uz infrastruktūras objektiem Odesas, Zaporižjas, Vinnicas, Kijivas, Čerkasu un citos apgabalos izšāva vairāk nekā 70 raķešu, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca vairāk nekā 60 raķešu.[17]10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.[18]
.webp)
.jpg)
.jpg)
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.[19]16. decembrī Krievija pa civilās infrastruktūras objektiem Kijivā, Zaporižjā, Krivijrihā un citur izšāva 72 raķetes, no tām aptuveni 40 Kijivas virzienā. 60 no tām ukraiņi notrieca. Krivijrihā raķete sagrāva dzīvojamo māju, kurā bojā gāja četri cilvēki, tajā skaitā bērns.[20]Vēlāk kļuva zināms, ka no Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete H-55 nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.[21]
29. decembra rītā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm un kamikadzes droniem Shahed no Rostovas apgabala, Kaspijas jūras un Melnās jūras kuģiem uzbruka gan galvaspilsētai Kijivai, gan Harkivai, Ļvivai, Odesai, Mikolajivai un citām pilsētām. Ukrainas armija paziņoja, ka Krievija izšāvusi 69 raķetes, tajā skaitā spārnotās raķetes un zenītraķetes S-300. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 54 spārnotās raķetes un 11 Irānā ražotos dronus. Baltkrievijas varasiestādes ziņoja, ka tās teritorijā nokrita Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete S-300. Uz Harkivu bija izšautas arī četras zenītraķetes S-300 un 13 droni, no kuriem 11 izdevās notriekt. Odesas kara administrācija ziņoja, ka pretgaisa aizsardzības spēki virs Odesas apgabala notrieca 21 raķeti. Virs Dņipro pilsētas izdevās notriekt piecus Shahed dronus.[22]Naktī uz 30. decembri Krievija vēlreiz ar droniem uzbruka Ukrainas pilsētām. Virs Dņepropetrovskas un Zaporižjes apgabaliem Ukrainas karavīri notrieca desmit Krievijas bezpilota lidaparātus, tai skaitā deviņus Irānā ražotos Shahed dronus. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība norādīja, ka notriektie Irānas trieciendroni ir bijuši no apmēram 250 dronu lielā otrā iepirkuma, no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzība jau likvidējusi 70.[23]
2023. gada uzbrukumi
2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus Shahed-136.[24]Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu Shahed grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.[25]5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.[26]Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.[27]2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts Valērijs Gerasimovs.[28]
14. janvārī Krievijas spārnoto raķešu triecieni bija vērsti pret Kijivas un Dņipro pilsētām, bet Harkivu apšaudīja ar S-300 zenītraķetēm.[29]Daļēji sagrautās deviņstāvu dzīvojamās ēkas drupās Dņipro pilsētā atrada vismaz 21 cilvēka mirstīgās atliekas, nogalināto vidū bija arī pusaugu meitene. Uzbrukumā dažāda smaguma ievainojumus guva vismaz 73 cilvēki.[30] Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir ziņoja, ka raķetes triecienu izdarījis Krievijas 52. smago bumbvedēju aviācijas pulks, kas bāzējas Kalugas apgabalā. Naktī uz 16. janvāri raķešu uzbrukumā Zaporižjai ievainoja divus bērnus un vienu pieaugušo.[31]Līdz 16. janvārim ēkas gruvešos atrada vismaz 40 cilvēku, tostarp trīs bērnu, mirstīgās atliekas. Ukrainas prezidenta birojs pēc Krievijas raķetes trieciena pavēstīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi Krievijas izšauto raķeti H-22, kas pēc tam trāpīja Dņipro daudzdzīvokļu mājā.[32]
Naktī uz 26. janvāri Krievija pielietoja citu taktiku, lai izkliedētu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un atklātu tās pozīcijas. Vispirms no Azovas jūras austrumu krasta palaida 24 dronus Shahed-136/131, kurus visus notrieca Ukrainas bruņoto spēku zenītraķešu vienības, iznīcinātāju aviācija, mobilās uguns grupas, sadarbojoties ar Ukrainas aizsardzības spēku citu struktūru pretgaisa aizsardzības vienībām. Taču tajā pašā dienā Krievija izšāva vēl 55 spārnotās raķetes, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzība spēja notriekt 47, tādēļ Zaporižjas apgabalā raķetes triecienā nogalināja trīs cilvēkus, bet septiņus ievainoja, bet Kijivā viens cilvēks gāja bojā un divi tika ievainoti.[33]
5. un 7. februārī notika atkārtoti Krievijas raķešu S-300 triecieni, kas sagrāva Harkivas Urbānās ekonomikas nacionālās universitātes piecstāvu ēku un nodarīja postījumus dzīvojamajiem namiem. Raķešu uzbrukumos Sumu apgabalā kādā privātmājā gāja bojā sieviete.[34]
No 9. februāra vakara līdz 10. februāra pēcpusdienai Krievija ar raķetēm Kaļibr un droniem uzbruka sešiem Ukrainas apgabaliem. Tāpat ziņoja par vairāku stratēģisko bumbvedēju Tu-95 pacelšanos, kuri izšāvuši spārnotās raķetes. Tikmēr Baltkrievijā gaisā pacēlās iznīcinātājs MiG-31, kas spēj pārvadāt hiperskaņas raķetes Kinžal. No karakuģiem Melnajā jūrā, no Belgorodas apgabala un no okupētās Zaporižjas apgabala daļas krievi izšāva 71 raķeti, no kurām 61 ukraiņiem izdevās notriekt, ukraiņi notrieca arī piecus no septiņiem droniem. Virs Kijivas notrieca 10 ienaidnieka raķetes, raķetes atlūzas nokrita galvaspilsētas Holosijevkas rajonā, nodarot bojājumus automašīnai un privātmājai.[35]
.jpg)
Pēc 10. februāra masveida Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas armija prognozēja, ka nākamais ienaidnieka raķešu trieciens varētu notikt plašā Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī. Melnajā jūrā pastāvīgi dežurējot 10 ar raķetēm aprīkoti Krievijas kuģi un divas zemūdenes.[36]Tomēr nākamais trieciens notika naktī uz 27. februāri ar 14 Irānas droniem "Shahed", no kuriem 11 (9 pie Kijivas) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet trīs droni Hmeļnickas pilsētā nogalināja vienu un ievainoja vismaz četrus cilvēkus.[37]
3. martā Ukrainas Apvienoto spēku pavēlnieks Serhijs Najevs informēja, ka notriekto raķešu īpatsvars ir ievērojami mainījies un retos gadījumos pat ir lielāks par 80%. Viņš piebilda, ka Krievijas karaspēks arī mainījis taktiku un gaisa uzbrukuma līdzekļu pielietošanas paņēmienus, okupanti bieži izmanto viltus mērķus, lai vājinātu aizsardzību. Krievijas zenītraķešu S-300 triecienā Zaporižjas pilsētā sagrāva piecstāvu dzīvojamo ēku, gāja bojā vismaz četri cilvēki.[38]Naktī no 8. uz 9. martu Krievija izšāva 81 raķeti, tai skaitā 48 spārnotās raķetes, gaisa trauksme ilga teju septiņas stundas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes, bet mērķi sasniedza sešas hiperskaņas raķetes "Kinžal", Ļvivas apgabalā nogalinot piecus cilvēkus. Hersonas pilsētā nogalināja trīs cilvēkus. Kopumā Krievijas forsēto raķešu triecienu skaits pārsniedza 10.[39]
.jpg)
13. martā prezidents Zelenskis pauda uzskatu, ka Ukrainas valsts nākotne ir atkarīga no tā, vai bruņotajiem spēkiem izdosies uzvarētu kauju par Bahmutu un, ka jādara viss, lai iznīcinātu ienaidnieka militāro spēku. Krievijas puse paziņoja, ka Bahmutas ieņemšana tai ir svarīga, lai varētu sagrābt visu Doneckas apgabalu, kas esot galvenais Kremļa mērķis šajā karā.[40]
Naktī uz 23. martu Krievija uzbruka ar 21 bezpilota lidaparātu Shahed, 16 no tiem ukraiņi notrieca, tomēr dronu triecienos Kijivas apgabalā gāja bojā trīs cilvēki, bet septiņus cilvēkus ievainoja.[41]Naktī uz 28. martu Krievija uzbruka ar 15 droniem, 14 no tiem ukraiņi notrieca, bet viens drons sasniedza Dņipro pilsētu.[42]
ASV Kara studiju institūts secināja, ka Krievijas ziemas ofensīva līdz 31. martam nespēja sasniegt uzdoto mērķi ieņemt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju.[43]
4. aprīļa rītā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcinājuši 14 no 17 trieciendroniem Shahed-136/131, ko Krievijas karaspēks naktī raidīja uz Odesu.[44]14. aprīlī Krievijas raķešu S-300 triecienā Slovjanskai bojā gāja vismaz astoņi cilvēki, arī divus gadus vecs bērns, bet 21 cilvēku ievainoja.[45]
21. aprīlī Krievijas karaspēks veica 23 aviācijas triecienus, tai skaitā ar desmit Shahed-136, no kuriem astoņus notrieca Kijivas aizstāvji.[46]
28. aprīļa naktī Krievijas karaspēks no bumbvedējiem Tu-95 Kaspijas jūras rajonā izšāva 23 spārnotās raķetes H-101 un H-555, no kurām 21 notrieca Ukrainas zenītartilērija. Tomēr Umaņas pilsētā Čerkasu apgabalā raķete daļēji sagrāva deviņstāvu dzīvojamo namu, bojā gāja 10 cilvēki, arī divi bērni, bet 18 cilvēkus ievainoja.[47]Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Sevastopoles naftas bāzei 1. maija rītā Krievijas spēki veica raķešu uzbrukumu Ukrainai ar 18 spārnotajām raķetēm H-101 un H-555, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 15. Raķetes bija izšautas no deviņiem Tu-95 bumbvedējiem Murmanskas apgabala ziemeļos un no diviem Tu-160 bumbvedējiem Kaspijas jūras austrumos. Pavlohradas pilsētā ievainojumus guva 25 cilvēki.[48] Pēc dronu uzbrukuma Maskavas kremlim 3. maijā Krievijas karaspēka vienības veica haotiskus artilērijas un raķešu triecienus pa Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām, kuros gāja bojā 21, bet 48 cilvēki tika ievainoti.[49]
Naktī uz 13. jūniju Krievijas raķetes triecienā Krivijrihas dzīvojamo namu rajonā un vietējā ūdens apgādes uzņēmumā gāja bojā 11 cilvēki un 28 tika ievainoti.[50]Naktī uz 15. jūniju Krievijas spēki no Kaspijas jūras ar četrām stratēģiskās aviācijas lidmašīnām Tu-95MS uz Ukrainu palaida četras spārnotās raķetes "H-101/H-555", kā arī veica triecienus ar 20 trieciendroniem "Shahed-136/131", kurus ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca. Trīs raķetes trāpīja rūpniecības objektos Krivijrihā Dņipropetrovskas apgabalā.[51]
Naktī uz 19. jūniju Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka notriektas četras Odesas virzienā no Melnās jūras lidojošas raķetes Kaļibr. Raķetes un dronus notrieca arī Harkivas, Doneckas, Luhanskas un Mikolajivas apgabalos.[52]
27. jūnija vakarā Krievijas raķete sagrāva Kramatorskas pilsētas restorānu, ievainoja vismaz 56 un nogalināja vismaz astoņus cilvēkus, tostarp trīs bērnus.[53]
Naktī uz 6. jūliju Krievija no Melnās jūras karakuģiem ar raķetēm apšaudīja Ļvivu, ievainojot vismaz 30 cilvēkus, bet bojā gāja vismaz četri cilvēki. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt septiņas no 10 izšautajām raķetēm, tomēr raķetes Kaļibr atlūzas pēc notriekšanas sagrāva daudzdzīvokļu māju.[54]
Gaisa uzbrukumi Kijivai
.webp)
Naktī uz 4. maiju Krievijas karaspēks naktī atkal uzbruka gan Kijivai, gan Sumu, Zaporižjas un Odesas apgabaliem ar 24 Irānā ražotiem trieciendroniem un dažāda tipa raķetēm. Ukrainas spēki virs Kijivas notrieca visus dronus un raķetes, bet Odesā — 12 no 15 droniem,[55] un pēc dažām dienām informēja, ka 4. maijā ap 2.30 ar pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot debesīs virs Kijivas notriekta arī hiperkaņas raķete Kinžal.[56]Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus Shahed, vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.[57]
.jpg)
Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas Kinžal virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.[58]
Naktī uz 26. maiju Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva 17 raķetes un 31 dronu, Dņipro pilsētā nogalinot divus un ievainojot 25 cilvēkus, arī trīs un sešus gadus vecus zēnus.[59]Naktī uz 28. maiju Krievija no Brjanskas un Krasnodaras apgabaliem uzbruka Kijivai ar 54 Shahed trieciendroniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 52 dronus.[60] 29. maijā Krievija uz Kijivu izšāva 11 raķetes Iskander-M un Iskander-K, kuras visas izdevās notriekt.[61]
Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu Shahed, Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar Shahed, gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm Iskander un Kinžal. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.[62]
Naktī uz 1. jūniju Krievija ar desmit Iskander raķetēm no Brjanskas apgabala atkal uzbruka Kijivai, kuras visas notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība, taču raķešu atlūzas nogalināja trīs cilvēkus, tai skaitā 9 gadus vecu bērnu, un vēl 14 cilvēkus ievainoja.[63]Naktī uz 2. jūniju virs Kijivas un tās apkārtnē notrieca 30 trieciendronus un spārnotās raķetes.[64]16. jūnijā Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki pie Kijivas notrieca sešas virsskaņas ballistiskās raķetes Kinžal, sešas spārnotās raķetes Kaļibr un divus izlūkošanas bezpilota lidaparātus.[65]
Naktī uz 20. jūniju Krievija ar 30 Shahed droniem uzbruka Kijivai un Ļvivai, no kuriem 28 izdevās notriekt, bet viens no droniem trāpīja kritiskās infrastruktūras objektam Ļvivā.[66]Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu Shahed.[67]
2024. gada uzbrukumi
2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem Shahed-136/131, kas visi tika notriekti.Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 Kinžal no iznīcinātājiem MiG-31K, trīs spārnotās raķetes Kaļibr, 12 raķetes Iskander-M/S-300/S-400, četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.Ukrainas aizstāvji notrieca visas Kinžal un Kaļibr raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.[68]