Turkalne

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Turkalnes muižas (Turkaln) centra. Jau 16. gadsimtā te ir bijusi Viļķenes muiža. No 1945. līdz 1954. gadam Turkalnes ciema padomes centrs. Izaugusi pēckara gados kā kolhoza „Juglas zieds“ ciemats.^[2]

Turkalnes skolas sākumi rodami 1870. gadā, tad tā atradusies Melderkroga pirtī. Mācības tajā notikušas tikai divas dienas nedēļā, skolotājas A.Lauvas vadībā. Nereti bērnus pārklaušināt uz skolu inspekcijas braucienos no Ikšķiles brauca mācītājs Grimms. Pēc nostāstiem, viņš bijis gara auguma un vienreiz, ieiedams pirtsskolā, stipri apdauzījis pieri. Pēc šī notikuma mācītājs pavēstījis, ka šurp nebrauks tikmēr, kamēr neuzbūvēs jaunu skolu. Un tā 1881. gadā tika uzbūvēta jauna vienstāvu koka skolas ēka, pirmā skolas ēka pēc tā brīža Turkalnes muižas īpašnieces iniciatīvas. 1898. gadā Turkalnes miestu pievienoja Ikšķiles pagastam. Mācības Turkalnes skolā notika līdz 1915. gadam, kad sakarā ar Pirmo pasaules karu skola tika slēgta, jo tās telpas pārņēma cariskās Krievijas bruņotie spēki. Vēlāk, mainoties spēkiem, skolā atradās vācu armijas štābs un zirgu stallis. Skola darbu atsāka tikai pēc 1919. gada novembra ar 80 skolēniem. Tobrīd Turkalnē dzīvoja daudzas kara bēgļu ģimenes. Vēlāk ģimenes aizbrauca un bērnu daudzums samazinājās. Laikam ejot, skola bija kļuvusi gan par vecu, gan par šauru, tāpēc 1928. gada decembrī tika uzsāktas mācības jaunā mūra celtnē, kuru uzcēla būvuzņēmējs Kārlis Grunte. 1931. gadā skola ieguva sešklasīgās pamatskolas statusu. Laika posmā starp abiem pasaules kariem Turkalnes skola darbojās kā aktīvs visas apkaimes kultūras un sabiedriskās dzīves centrs. No 1995. gada skola tika pievienota Ogres pilsētai, darbojās internāts vietējiem, daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. 1997. gadā Turkalnes pamatskola beidza pastāvēt, tai tiekot pārceltai uz Ogri.^[3]

1944. gada 6. oktobrī Turkalnē notika smagas kaujas, kurās piedalījās Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes 5. tanku korpuss un sadrumstalotie 24. kājnieku divīzijas vācu spēki, kuri turpināja savu atkāpšanos uz Rīgu. Sarkanās armijas rindās šajā kaujā tika plaši pielietoti amerikāņu “M3 Lee” tanki. Galvenā vācu aizsardzības līnija gāja gar Turkalnes galveno ceļu.^[4]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[5]

Fizioģeogrāfiski Turkalnes ciems atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenuma DA malā,^[6] kas pakāpeniski pāriet Viduslatvijas jeb Madlienas nolaidenumā. Zemes virsmas vidējais augstums ciema apkaimē svārstās 40—45 m virs jūras līmeņa. Virsmas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums. Ziemeļrietumu virzienā, apmēram 1,5 km no Zeltkalnu mājām (autobusa pieturas pie autoceļa V968) pa grantētu meža ceļu var nokļūt Kranciema dolomīta ieguves karjerā. Tur var nokļūt arī pa garāku apkārtceļu, braucot pa autoceļu P80 Rīga — Tīnūži — Koknese — Maskava un pēc tam nogriežoties pa noasfaltētu atzaru uz ieguves karjeru. No Kranciema atradnes dolomītiem A/S "Saulkalne" ražo būvkaļķi un dolomītmiltus augsnes ielabošanai, skābuma mazināšanai..^[7]

Turkalne atrodas abos Mazās Juglas krastos, lai gan lielākā ciema daļa, apbūve ir vērojama upes kreisajam krastam pieguļošajās teritorijās un apkārtnē. Turkalnes ciemā Ogres virzienā no autobusu pieturas plūst nelielā Caunupīte (reizēm Urdziņa), kas beidz savu tecējumu kā Mazās Juglas kreisā krasta pieteka. Jāatzīmē, ka pavasaros, palu laikā, ceļoties ūdens līmenim Mazajā Juglā, arī Caunupītes lejtece var ļoti plaši pārplūst, apdraudot tai tuvu atrodošos māju īpašumus. Pati Caunupīte iztek no Žļaugu purva, savienojoties daudzu meliorācijas grāvju novadsistēmām. Aiz Raņķu pieturas, Turkalnes virzienā, šķērsojot vietējās nozīmes valsts autoceļu V968, Caunupīte saplūst ar sīko Urdziņu, kas sākas, savienojoties dārzkopības ciemata Glāznieki apkaimes purvaino mežu novadgrāvju melioratīvajām sistēmām.^[8]

Turkalnes apkaimes meži pieder pie sila un mētrāja tipa mežiem, jo galvenās koku sugas tajos ir priedes un egles dažādos sajaukumos ar citiem kokiem un krūmiem. Šie mežu tipi parasti veidojas uz velēnu podzolētajām augsnēm. Daļa apkaimes mežu pieder ietilpst Ogres zaļajā zonā. Turkalnē pie atpūtas kompleksa "Turbas" aug tāda paša nosaukuma dižozols, kura apkārtmērs ir 7,2 m, augstums — 27 m, vainags 18x16 m. Dižozols ir ļoti labā stāvoklī. Zaļo viss vainags, ozola iespējamais vecums ap 800 gadiem.^[9] Pie Mazās Juglas, lejpus Turkalnes atrodas Relziķu ozols, tā apkārtmērs ir 5,3 metri. Tuvumā esošajā Kranciemā aug lielākais kadiķis jeb paeglis Ogres tuvumā, tā apkārtmērs ir 0,9 m. Jāatzīmē, ka šie skujeņi aug ļoti lēni un biežāk pieņem krūmveida formu. Turkalnes apkaimē, MRS meža 62. kvartālā aug īpatnējā "čūsku" egle ar ļoti savdabīgi izlocītiem zariem. Šai eglei ir ļoti maz sānzaru un tā aug galvenokārt ar zaru galotņu pumpuriem.^[10] Turkalnes apkaimes pļavās gar Mazo Juglu un citur sastopami tādi aizsargājami augi kā jumstiņu gladiola, parastā armērija, meža vizbulis, savvaļas orhideju sugas.

Ērtās satiksmes dēļ, Turkalni var uzskatīt par Ogres un A virzienā tālāko Pierīgas lauku dzīvojamo teritoriju. Vispārējās ekonomiskās aktivitātes laikā no 2000 — 2008 gadam Turkalnē un tās tuvumā gar Mazo Juglu tika uzcelti vairāki desmiti dzīvojamo māju. Tika uzcelti arī vairāki viesu nami. Lielākais no tiem ir atpūtas komplekss "Turbas",^[11] pie kura atrodas arī viesu māja "Brakas".

• 
  Turkalne. Atpūtas komplekss "Turbas"
• 
  Caunupīte Turkalnē pirms ietekas Mazajā Juglā