Svētais Labrencis

Svētais Labrencis
	Sv. Labrencis pret imperatoru Valeriānu (Fra Andželiko, 1447-1450)
Moceklis
Dzimis	apm. 225. gadā; ; Oska, Romas impērija; (tagad Ueska, Spānija)
Miris	258. gada 10. augustā; ; Roma, Romas impērija; (tagad Itālija)
Godā	Romas katoļu baznīca, Pareizticība, Anglikānisms, Luterticība
Svētvieta	San Lorenzo fuori le Mura bazilika,; Roma Itālija
Piemiņas diena	10. augusts
Simboli	grila režģis, dalmatika
Svētais aizbildnis	Roma, Roterdama, Ueska, Kanāda, Šrilanka, komedianti, bibliotekāri, studenti, kalnrači, pavāri

Svētais Labrencis, arī Svētais Laurencijs (latīņu: Laurentius; dzimis apm. 225. gadā, miris 258. gada 10. augustā) bija Senās Romas diakons, kurš cieta imperatora Valeriāna laikā.

Tradicionāli uzskatīts, ka ticis sodīts ar nāvi, jo pēc tam, kad imperators pavēlēja nodot valstij baznīcas dārgumus, izdalīja mantu nabagiem. Vēlāk ieradās pie imperatora kopā ar nabagiem un slimajiem un teica - "tā ir baznīcas lielākā bagātība". Pēc tradīcijas ticis uzcepts uz metāla režģa, tāpēc dažkārt attēlots kopā ar šo režģi. Leģenda arī saista Labrenci ar Svēto Grālu, kas ar Labrenča ziņu nogādāts Ueskā, Aragonā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Labrencis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)