Stoksa likums

Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē)[1]. Svarīgi atšķirt Stoksa likumu no Stoksa teorēmas un Stoksa nobīdes[2].

Frontālās pretestības spēks

Uz simetrisku ķermeni, kas kustas šķidrumā vai gāzē, darbojas spēks, kurš vērsts pretēji ķermeņa ātruma virzienam, šo spēku sauc par frontālās pretestības spēku un apzīmē ar , tā modulis ir proporcionāls ķermeņa kustības ātruma vektora modulim , vides dinamiskajai viskozitātei un ķermeņa raksturīgajam izmēram :

, ir koeficients, kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā orientācijas šķidruma vai gāzes plūsmā.

Šī formula ir pareiza tikai tad, ja viskozā vide aptek ķermeni laminārā plūsmā, tas ir, ja šķidruma / gāzes strūklas tek savstarpēji paralēli un, apliekdamās ap ķermeni, neveido virpuļus. Plūsma ir lamināra, ja , kur ir vides blīvums.[3]

Stoksa likuma būtība

Pēc Stoksa likuma aprēķina lodei, kuras rādiuss ir . Tad , un

.

Šo formulu lieto, veicot aprēķinus par viskozās vidēs krītošiem ķermeņiem.

Stoksa likums darbojas tikai tad, ja , kur ir ķermeņa blīvums, ir vides blīvums, ir brīvās krišanas paātrinājums.[3]

Izrietošās formulas

, kur ir smaguma spēks.

, kur ir Arhimēda spēks.

, kur ir vienmērīgi krītošā ķermeņa ātrums.[3]

Atsauces

Ārējās saites