Stoksa likums
Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē)[1]. Svarīgi atšķirt Stoksa likumu no Stoksa teorēmas un Stoksa nobīdes[2].
Frontālās pretestības spēks
Uz simetrisku ķermeni, kas kustas šķidrumā vai gāzē, darbojas spēks, kurš vērsts pretēji ķermeņa ātruma virzienam, šo spēku sauc par frontālās pretestības spēku un apzīmē ar , tā modulis ir proporcionāls ķermeņa kustības ātruma vektora modulim , vides dinamiskajai viskozitātei un ķermeņa raksturīgajam izmēram :
, ir koeficients, kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā orientācijas šķidruma vai gāzes plūsmā.
Šī formula ir pareiza tikai tad, ja viskozā vide aptek ķermeni laminārā plūsmā, tas ir, ja šķidruma / gāzes strūklas tek savstarpēji paralēli un, apliekdamās ap ķermeni, neveido virpuļus. Plūsma ir lamināra, ja , kur ir vides blīvums.[3]
Stoksa likuma būtība
Pēc Stoksa likuma aprēķina lodei, kuras rādiuss ir . Tad , un
.
Šo formulu lieto, veicot aprēķinus par viskozās vidēs krītošiem ķermeņiem.
Stoksa likums darbojas tikai tad, ja , kur ir ķermeņa blīvums, ir vides blīvums, ir brīvās krišanas paātrinājums.[3]
Izrietošās formulas
, kur ir smaguma spēks.
, kur ir Arhimēda spēks.
, kur ir vienmērīgi krītošā ķermeņa ātrums.[3]
Atsauces
Ārējās saites
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)