Slepenais izlūkošanas dienests

SIS galvenā misija ir Apvienotās Karalistes ārvalstu izlūkdatu vākšana. Tā sniedz valdībai svarīgu izlūkošanas informāciju par ārvalstu notikumiem un informē par globālajām slēptajām spējām aizstāvēt nacionālās intereses, drošību un aizsargāt valsts ekonomisko labklājību. SIS sadarbojas ar Ārlietu, Sadraudzības un Attīstības biroju, un tāpēc to uzrauga ārlietu ministrs.^[3]

SIS darbinieki un aģenti iesaistās operācijās un misijās visā pasaulē. SIS regulāri sadarbojas un strādā ar MI5 un GCHQ saistībā ar iekšzemes un kiberizlūkošanu. Trīs galvenie SIS uzdevumi:

• Terorisma apkarošana — terorisma un ekstrēmisma novēršana Apvienotajā Karalistē, pret nacionālajām interesēm valstī vai ārzemēs un Apvienotās Karalistes sabiedroto atbalstīšana,
• Spiegošana — valsts drošības aizsardzība,
• Kiberdrošība — izmantojot kibertehnoloģijas un digitālās zināšanas, lai samazinātu draudus.

Ietekme un panākumi šajās situācijās palīdz novērst naidīgu ietekmi, uzturēt Apvienotās Karalistes aizsardzību modrībā, lai samazinātu smago un organizēto noziedzību, un atklāt starptautisko tiesību pārkāpumus.^[4]

Dienests atvasināts no Slependienesta biroja, ko izveidoja 1909. gada 1. oktobrī.^[5] Birojs bija kopīga Admiralitātes un Kara biroja iniciatīva, lai kontrolētu slepenās izlūkošanas operācijas Apvienotajā Karalistē un ārzemēs, īpaši koncentrējoties uz Vācijas ķeizariskās valdības darbībām. Biroju sadalīja jūras un armijas daļās, kas laika gaitā specializējās attiecīgi ārvalstu spiegošanā un iekšējās pretspiegošanas darbībās. Šī specializācija bija tāpēc, ka Admiralitāte vēlējās uzzināt Vācijas Imperiālās jūras kara flotes spēku un lielumu. Šī specializācija tika formalizēta pirms 1914. gada. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā abās nodaļās veica administratīvas izmaiņas, tādējādi ārvalstu nodaļa kļuva par Militārās izlūkošanas direktorāta MI1(c) nodaļu.^[6]

Tās pirmais direktors bija kapteinis sers Mansfīlds Džordžs Smits-Kamings, kurš bieži izmantoja vienu vārdu Smits ikdienas saziņā. Viņš parasti parakstīja korespondenci ar sava uzvārda pirmo burtu C ar izmantojot rakstāmrīku ar zaļu tinti. Šis lietojums attīstījās kā koda nosaukums, un to ir ievērojuši visi nākamie SIS direktori, parakstot dokumentus, lai saglabātu anonimitāti.^[7]

• 1909—1923: sers Mensfīlds Smits-Kummings,
• 1923—1939: admirālis sers Hjū Sinklērs,
• 1939—1952: ģenerālmajors sers Stjuarts Menzijs,
• 1953—1956: sers Džons Sinklērs,
• 1956—1968: sers Ričards Vaits,
• 1968—1973: sers Džons Renijs,
• 1973—1978: sers Moriss Oldfīlds,
• 1979—1982: sers Diks Frenks,
• 1982—1985: sers Kolins,
• 1985—1989: sers Kristofers Kērvens,
• 1989—1994: sers Kolins Makkols,
• 1994—1999: sers Deivids Speddings,
• 1999—2004: sers Ričards Dārlovs,
• 2004—2009: sers Džons Skārlets,
• 2009—2014: sers Džons Soverss,
• 2014—2020: sers Alekss Jadžers,
• 2020—: sers Ričards Mūrs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slepenais izlūkošanas dienests.
• Oficiālā tīmekļa vietne

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• «Information about SIS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. augusts. from the Foreign and Commonwealth Office's website
• BBC interview with MI6 spy. BBC's The One show presenter interviews MI6 spy