Simeons I
Cars Simeons I Lielais (baznīcslāvu: цѣсар҄ьь Сѷмеѡ́нъ А҃ Вели́къ, bulgāru: цар Симеон I Велики, grieķu: Συμεών Αʹ ὁ Μέγας) bija Bulgārijas valdnieks no 893. līdz 927. gadam, pirmās Bulgārijas impērijas laikā. Simeona veiksmīgie karagājieni pret bizantiešiem, maģāriem un serbiem sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju,[1] padarot to par spēcīgāko valsti mūsdienu Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā.[2] Viņa valdīšanas laikā bija ievērojams kultūras uzplaukums un apgaismība, ko vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu.[3]
| Simeons Lielais Симеон І Велики | |
|---|---|
.jpg) Simeona I statuja Vidinā | |
| Bulgārijas valdnieks | |
| Valdīšana | 893. – 927. gada 27. maijs |
| Priekštecis | Vladimirs |
| Pēctecis | Pēteris I |
| Dzimis | 864. vai 865. gads |
| Miris | 927. gada 27. maijs (62 vai 63 gadi) Preslava, Bulgārija |
| Dinastija | Krumu dinastija |
Simeona valdīšanas laikā Bulgārija aptvēra teritoriju starp Egejas, Adrijas un Melno jūru,[4][5] un jaunā neatkarīgā Bulgārijas pareizticīgo baznīca kļuva par pirmo jauno patriarhātu līdzās Pentarhijai, un bulgāru glagolicā un kirilicā tulkoti kristīgie teksti izplatījās visā tā laika slāvu pasaulē.[6] Tieši Preslavas literārajā skolā 890. gados tika izstrādāts kirilicas alfabēts.[7][8][9] Savas valdīšanas laikā Simeons pieņēma imperatora (cara) titulu,[10] bet pirms tam viņš tika dēvēts par kņazu.[11]