Silī Pridoms

Renē Fransuā Armāns Pridoms (franču: René François Armand Prudhomme, dzimis 1839. gada 16. martā, miris 1907. gada 6. septembrī) bija franču dzejnieks un esejists, kas plašāk pazīstams ar pseidonīmu Silī Pridoms (Sully Prudhomme). 1901. gadā viņš par dzejas kompozīciju saņēma pirmo Nobela prēmiju literatūrā. Nobela prēmijas pasniegšana Pridomam ir izraisījusi daudz diskusiju par to, vai viņš bija to pelnījis kaut vai tāpēc vien, ka kopš 1888. gada bija publicējis salīdzinoši nelielu skaitu dzejoļus.[1] Mūsdienās Pridoma dzejoļi tiek relatīvi maz lasīti ne tikai ārzemēs, bet arī viņa dzimtenē, Francijā.[1]

Silī Pridoms
Sully Prudhomme
Silī Pridoms
Personīgā informācija
Dzimis1839. gada 16. martā
Parīzē, Francijā
Miris1907. gada 6. septembrī (68 gadi)
Tautībafrancūzis
Literārā darbība
PseidonīmsSilī Pridoms (Sully Prudhomme)
Nodarbošanāsdzejnieks un esejists
Slavenākie darbiStances et Poèmes
Croquis Italiens
Solitudes
Impressions de la guerre
Les Destins
La Révolte des fleurs
La France
Apbalvojumi1901. gadā Nobela prēmija literatūrā

Silī Pridoms ir dzimis Parīzē. Jaunībā viņš vēlējās kļūt par inženieri, bet acs slimības dēļ pārtrauca studijas politehniskajā institūtā.[2] Pridoms pievērsās dzejoļu rakstīšanai. 1865. gadā tika izdots pirmais dzejoļu krājums Stances et Poèmes ("Vārsmas un dzejoļi"). 1881. gadā Silī Pridoms kļuva par Francijas Akadēmijas locekli.[2] Aktīvi dzeju viņš rakstīja līdz 1888. gadam.

Atsauces

Ārējās saites

Apbalvojumi
Priekštecis:
apbalvojums neeksistēja
Nobela prēmija literatūrā
1901
Pēctecis:
Teodors Momzens