Sieviete ar svariem
Sieviete ar svariem ir nīderlandiešu baroka gleznotāja Jana Vermēra eļļas krāsas glezna.
| Sieviete ar svariem | |
|---|---|
| Vrouw met weegschaal | |
 | |
| Mākslinieks | Jans Vermērs  [1] |
| Gads | 1665 |
| Medijs | eļļas krāsa, audekls [2] |
| Kustība | Nīderlandes glezniecības zelta laikmets |
| Izmēri | 42.5 cm (16.7 in) × 38 cm (15 in) |
| Atrašanās vieta | Nacionālā mākslas galerija, Lynnewood Hall |
| Īpašnieks | Peter Arrell Brown Widener, Joseph E. Widener, Jacob Dissius |
| Inventāra nr. | 1942.9.97 [3] |
| Identifikatori | RKDimages ID: 219094 |
| Tīmekļa vietne | www |
Kādu laiku glezna, kas tika pabeigta 1662.—1663. gadā, bija zināma ar nosaukumu Sieviete sver zeltu, bet tuvāka apskate atklāja, ka svari viņas rokās ir tukši. Viedokļi par gleznas tematiku atšķiras, kādā no tiem sieviete tiek uzskatīta par svētuma simbolu.
Tematika
Gleznā Vermērs attēlojis jaunu sievieti, kura stāv pie galda, uz kura atrodas atvērta dārglietu lādīte un tur tukšus svarus. Lādītes malām pāri birst zelts un pērles. Priekšplānā pa kreisi zem spoguļa atrodas zils audekls; vēl tālāk pa kreisi ir logs, kuru aizsedz zeltains aizkars un nedaudz iespīd gaisma. Aiz sievietes atrodas glezna "Pēdējais spriedums", kurā attēlots Jēzus ar paceltām, izstieptām rokām.[4] Sievietes tēls varētu būt veidots pēc Vermēra sievas Katarinas līdzības.[5]
Saskaņā ar Roberta Huertas grāmatu Vermeer and Plato: Painting the Ideal (2005), attēls ir dažādi interpretēts kā vanitas glezniecība, kā dievišķās patiesības vai taisnīguma attēlojums, kā reliģisks meditatīvais atbalsts un pamudinājums līdzsvarotai, pārdomātai dzīvei."[6] Daļa skatītāju iedomājušies sievieti sveram dārglietas, kamēr citi salīdzina viņas darbības ar Jēzu, asociējot to ar līdzību par dārgo pērli.[4] Daži mākslas kritiķi, ieskaitot Džonu Mišelu Montiā, kurš apraksta viņu kā "simboliski sverot nedzimušas dvēseles", saskatījuši sievietē Svēto Mariju.[7][8] Kritiķiem, kam šķiet, ka viņa tikai sver savas dārglietas, pretstatījums ar "galīgo spriedumu" norāda, ka sievietei vajadzētu koncentrēties uz debesu, nevis Zemes bagātībām.[9] Šajā perspektīvā spogulis uz sienas pastiprina viņas nodarbes niecību.[10]
Vēsture
Glezna pabeigta 1662. vai 1663. gadā, iepriekš saukta Sieviete sver zeltu, līdz mikroskopiska izpēte apstiprināja, ka svari sievietes rokās ir tukši.[6][11] Glezna atradās lielā Vermēra darbu kolekcijā, ko pārdeva 1696. gada 16. maijā Amsterdamā no Jakoba Disiusa (1653–1695) īpašuma.[12] Par to saņēma 155 guldeņus, ievērojami vairāk, nekā tolaik tika samaksāts par Meitene aizmigusi pie galda (62) un Virsnieks un smejošā meitene (aptuveni 44), bet mazāk kā par Kalpone ar piena krūzi (177).[13]
Gleznas materiāli
Pirmā gleznas pigmentu analīze, ko veica Hermans Kins[14] atklāja ultramarīna lietošanu zilajam galdautam un svina balto pelēkajai sienai. Koši dzeltenajā aizkarā izmantotais pigments tika identificēts kā Indijas dzeltenais. Tālāka Roberta Fellera (1974) un M. E. Giforda (1994) veiktā tehniskā izmeklēšana[15] pierādījusi, ka glezna krietni vēlāk tikusi paplašināta par aptuveni pieciem centimetriem uz katru pusi. 1968. gadā Kina pētītais paraugs diemžēl bija ņemts no paplašinājuma. Dzeltenā aizkara īstais pigments ir svina un alvas dzeltenais. Pilna pigmentu analīze saskaņā ar jaunākajiem datiem ir attēlota Colourlex.[16]
Atsauces
Bibliogrāfija
- Jane Louise Carroll, Alison G. Stewart. Saints, Sinners, and Sisters: Gender and Northern Art in Medieval and Early Modern Europe. Ashgate Publishing, Ltd., December 2003. ISBN 978-0-7546-0589-8. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
- Robert D. Huerta. Vermeer and Plato: Painting the Ideal. Bucknell University Press, 2005. ISBN 978-0-8387-5606-5. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
- T. A. Kenner. Symbols and Their Hidden Meanings: The Mysterious Significance and Forgotten Origins of Signs and Symbols in the Modern World. Thunder's Mouth Press, October 2006. ISBN 978-1-56025-949-7. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.[novecojusi saite]
- John Michael Montias. Vermeer and His Milieu: A Web of Social History. Princeton University Press, 1991. gada 1. janvāris. ISBN 978-0-691-00289-7. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
- Mark W. Roskill. What is art history?. Univ of Massachusetts Press, June 1989. ISBN 978-0-87023-675-4. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
- Robert Sweetman. In the Phrygian mode: neo-Calvinism, antiquity and the lamentations of reformational philosophy. University Press of America, March 2007. ISBN 978-0-7618-3021-4. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
- Ingo F. Walther, Robert Suckale. Masterpieces of Western Art: A History of Art in 900 Individual Studies from the Gothic to the Present Day. Taschen, 2002. gada 1. septembris. ISBN 978-3-8228-1825-1. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
- Walter A. Liedtke. Vermeer and the Delft School. Metropoles mākslas muzejs, 2001. ISBN 978-0-87099-973-4.
- Salomon, N. From Sexuality to Civility: Vermeer’s Women, in Gaskell, I. and Jonker, M. ed., Vermeer Studies, in Studies in the History of Art, 55, National Gallery of Art, Washington 1998, pp. 309-322
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sieviete ar svariem.- Johannes Vermeer, Woman Holding a Balance, informācija par gleznu Vašingtonas Nacionālajā galerijā
- Johannes Vermeer, Woman Holding a Balance, Colourlex
- Janson, J., Johannes Vermeer, Woman Holding a Balance, Essential Vermeer, tīmekļa vietne.
