Sieviešu koris "Minjona"
Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona" dibināts 1975. gada 11. februārī Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē.[1] Kora mākslinieciskais vadītājs — Romāns Vanags. Devītais labākais sieviešu koris pasaulē 2015. gadā.[2] 1977. gada 5. aprīlī korim piešķirts vārds "Minjona".[3]
| Izveidots | 1975. gada 11. februārī |
|---|---|
| Tips | Latvijas Universitātes koris |
| Atrašanās vieta | |
Mākslinieciskais vadītājs | Romāns Vanags |
Brīvprātīgie | 35 |
| Tīmekļa vietne | www |
Iepriekšējie nosaukumi | Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes sieviešu koris "Minjona" |
Vēsture
Dibināšana
Kora dibinātājs un pirmais mākslinieciskais vadītājs — Viesturs Gailis. Kora pirmsākumi meklējami 1974. gadā, kad Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes studentes aicinātas pieteikties dalībai Latvijas Valsts Universitātes (LVU) sieviešu korī.[4][5] Jauno kolektīvu veidoja toreizējais Latvijas Valsts konservatorijas 1. kursa students, jauktā kora "Juventus" mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Daumanta Gaiļa dēls Viesturs Gailis.[5] Viens no dibināšanas iemesliem bijis saistīts ar lielo sieviešu kārtas dziedāt gribētāju pieplūdumu jauktajā korī "Juventus",[6] otrs — ar Viestura Gaiļa prakses un izaicinājumu meklējumiem, sākot studijas sava tēva klasē Latvijas Valsts konservatorijā.[7] Pirmā noklausīšanās organizēta 1974. gada 24. decembrī; pirmais mēģinājums — 1975. gada 11. februārī, ko tad atzīmē kā kora dibināšanas jeb dzimšanas dienu.[5][8]
Pirmā patstāvīgā koncertēšana notika 1975. gada 1. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, svinot Bērnības svētkus.[5][9] 1976. gada maijā turpat organizēts arī pirmais patstāvīgais koncerts.[10] Šī paša gada rudenī kori uzaicināja televīzijā ierakstīt pirmo skaņu un video ierakstu — latviešu tautasdziesmas "Tumša nakte, zaļa zāle" un "Bēdu, manu lielu bēdu".[5][11]
Nosaukums
1977. gada 5. aprīlī korim piešķirts vārds — "Minjona"[5][12] kas aizgūts no Johana Volfganga fon Gētes darba "Vilhelma Meistera mācību gadi" (Wilhelm Meisters Lehrjahre) varones Minjonas. Šāda izvēle saistīta ar Daumanta Gaiļa ietekmi, kas uzskatīts par "gan Melngaiļa, gan Dārziņa diriģentu".[5][13] Lai mazinātu komisijas šaubas par vārda atbilstību padomju ideoloģijai, nozīmīgs bijis Edgara Meļķiša skaidrojums ar Gētes darbiem mazāk pazīstamiem kolēģiem — "Minjona ir jauna, skaista un šarmanta sieviete".[5]
Viesturs Gailis savukārt esot uzsvēris, ka "par to, vai spēsim attaisnot savu vārdu, vai mūsu "Minjona" skanēs, liecinās mūsu dziesmas.[14] Notikuma atcerei Viesturs Gailis kā veltījumu korim pārlika sieviešu korim 1900. gadā komponēto Emīla Dārziņa jauktā kora dziesmu "Minjona".[5][15][16] Tajā skan Johana Volfganga fon Gētes Minjonas dziesmas "Kennst du das Land, wo die Zitronen blühn?" Rūdolfa Blaumaņa atdzejojums(1899),[17] kas gan ir Emīla Dārziņa pārveidots skaņdarba vajadzībām. Emīla Dārziņa "Minjonas" pārlikums ilgus gadus bija uzskatīts par kora himnu.[18]
Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti
- 1975—1985: Viesturs Gailis
- 1985—1990: Aivars Gailis
- 1990—1992: Sigvards Kļava
- 1992—pašlaik: Romāns Vanags[5][18]
Koncertmeistari
Godalgas
- 2000 — 1. vieta XLVIII Starptautiskajā Polifoniskās mūzikas konkursā Guido d'Arezzo Areco (Itālija)
- 2001 — 3. vieta XXX Starptautiskajā kormūzikas konkursā Tūrā (Francija)
- 2002 — 2. vieta XVII Starptautiskajā universitāšu koru festivālā Pardubicē (Čehija)
- 2003— 4. vieta XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku Koru karos
- 2004 — 2. vieta XXI Starptautiskajā koru konkursā Béla Bartók Debrecenā (Ungārija)
- 2007 — 4. vieta X Starptautiskajā koru festivālā Tallinn 2007 (Igaunija)
- 2008 — 2. vieta XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Koru karos — iegūst diplomu par labāko obligātās dziesmas Aunu, aunu balti kājas (Imanta Ramiņa apdarē) atskaņojumu
- 2009 — 2. vieta XXXI Starptautiskajā maija koru konkursā Prof. Georgi Dimitrov Varnā (Bulgārija)
- 2012 — Platīna godalga I Siņhai Starptautiskajās koru meistarsacīkstēs Guandžou (Ķīna)
- 2013 — 3. vieta XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Koru karos; 8. vieta pasaules sieviešu koru kopvērtējumā koru olimpiāžu rīkotāja Interkultur reitingā[5][20]
- 2015 — 9. vieta pasaules sieviešu koru kopvērtējumā koru olimpiāžu rīkotāja Interkultur reitingā[21]
Nominācijas
- Lielās Mūzikas balvas 2013 nominācijai "Gada koncerts" — Minjona piedalījās nominētajā Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītajā Dziesmusvētku koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā[22][23][24]
- Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai "Akadēmiskās mūzikas albums 2005" par albumu "Arvien vēl sirds" (2005).[25]
Diskogrāfija
- "Salve Regina" (2001)
- "Arvien vēl sirds" (2005). Nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai "Akadēmiskās mūzikas albums 2005".[25]
- "O Salutaris Hostia" (2009)[5][26]
Līdzdalība
Veltījumi
Komponisti
- Branko Starks "Domine Dominus noster" Psalm 8 — Romānam Vanagam un Latvijas Universitātes sieviešu korim "Minjona"[29]
- Aurelio Porfiri "Laudate Pueri Dominum" für Frauenchor und Orchester — Romānam Vanagam un viņa korim "Minjona"[30]
- Juris Karlsons "Ora pro nobis..." sieviešu korim à capella (13.07.2011. Kalna Oļos) — Romānam Vanagam un korim "Minjona"[5]
- Antras Purviņas "Jingle Bells" (Morisa Gardnera aranžējums) aranžējums sieviešu korim — Latvijas Universitātes sieviešu korim "Minjona"
- Zigmara Liepiņa "Ķiršu lietus" (Zigmars Liepiņš, Alfrēds Krūklis) aranžējums sieviešu korim (01.05.1995) — sieviešu korim "Minjona" ražas svētkos[5]
- Viestura Gaiļa "Minjona" (Emīls Dārziņš, Johans Volfgangs fon Gēte) aranžējums sieviešu korim (1977) — P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes sieviešu korim "Minjona"[5]
Dzejnieki
- Anna Rancāne — "Vēl pirms dziesmas kāda skaņa debesīs trīs" (1980) — LVU sieviešu korim[31]
Citi
- Edīte Kaufmane — mājas plūme "Minjona" (reģ. apl. Nr. PLU2) — "pirmā selekcionētā plūmju šķirne savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties korim "Minjona""[32]
Ievērojamas dalībnieces (esošās un bijušās)
- Mg. Helēna Akatova (literatūrzinātniece)
- Dr.philol. Inguna Daukste-Silasproģe (literatūrzinātniece)
- Vineta Elksne (diriģente, Lady's Sweet dalībniece)
- Dr.biol. Edīte Kaufmane (Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore).[33]
- Dagnija Palčevska (Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas vadošā ierēdne)
- Linda Pauga (Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā Nodarbinātības, sociālās poltikas un sabiedrības veselības politikas nodaļas padomniece)
- Antra Purviņa (diriģente, Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētāja, kormeistare)
- Maruta Purviņa (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadošā darbiniece)
- Maija Rozenberga (rododendroloģe, flautiste)
- Madara Smalkā (sinoloģe)
- Māra Trēziņa (hokejiste)
- Evija Vanaga (diriģente, vokālā pedagoģe)
- Justīne Voitkeviča (diriģente, vokālā pedagoģe).[5][34][35]