Salo jeb 120 Sodomas dienas

"Salo jeb 120 Sodomas dienas" (itāļu: Salò o le 120 giornate di Sodoma) ir 1975. gada Itālijas un Francijas kopražojuma šausmu mākslas filma,^[1][2] kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Pjērs Paolo Pazolīni. Filma ir Marķīza de Sada 1785. gada romāna Les 120 Journées de Sodome ou l'école du libertinage adaptācija, pārceļot stāstu uz Otrā pasaules kara laiku. "Salo jeb 120 Sodomas dienas" ir pēdējā Pazolīni filma un tā tika izlaista trīs nedēļas pirms viņa slepkavības.

Salo jeb 120 Sodomas dienas
Oriģinālais nosaukums	Salò o le 120 giornate di Sodoma
Žanrs	drāma, šausmu filma
Režisors	Pjērs Paolo Pazolīni
Producents	Alberto Grimaldi
Scenārija autors	Serdžo Čiti Pjērs Paolo Pazolīni
Galvenajās lomās	Paolo Bonačelli Džordžo Kataldi Uberto Paolo Kvintavalle Aldo Valleti
Mūzika	Ennio Morrikone
Studija	Produzioni Europee Associati Les Productions Artistes Associés
Izplatītājs	United Artists
Izdošana	1975. gada 23. novembris
Ilgums	116 minūtes
Valsts	Itālija  Francija
Valoda	itāļu franču vācu angļu
IMDb profils

Filma stāsta par četriem ietekmīgiem un bagātiem itāļiem fašistiskās Salo Republikas laikā (1943—1945). Viņi nolaupa 18 pusaudžus un pakļauj viņus četrus mēnešus ilgai vardarbībai, sadismam, kā arī fiziskai un psiholoģiskai spīdzināšanai. Filma pēta tādas tēmas kā politisko korupciju, patērēšanu, autoritārismu, nihilismu, morāli, kapitālismu, totalitārismu, sadismu, seksualitāti un fašismu.^[3][4][5][6] Filma sadalīta četras daļās, ietekmējoties no Dantes Aligjēri "Dievišķās komēdijas".

Filmas "Salo jeb 120 Sodomas dienas" pirmizrāde notika 1975. gada 23. novembrī Parīzē. Filmu neilgu laiku izrādīja arī Itālijā, līdz 1976. gada janvārī to aizliedza. Tā kā tajā ir attēloti jaunieši, kas pakļauti atklātai vardarbībai, spīdzināšanai, seksuālai vardarbībai un slepkavībām, filma pēc tās izlaišanas bija pretrunīga, un tā daudzviet, piemēram, Lielbritānijā^[7] un Austrālijā^[8] tika aizliegta.