Regīna Ločmele

latviešu politiķe

Regīna Ločmele (iepriekšējā laulībā Regīna Ločmele-Luņova; dzimusi 1966. gada 19. novembrī Sevastopolē) ir Latvijas politiķe, cilvēktiesību aktīviste, bijusi žurnāliste un ir pazīstama arī kā biedrības "Zolitūde 21 11" vadītāja. Bijusi 12. Saeimas un 13. Saeimas deputāte, pārstāv partiju "Saskaņa" (ir viena no tās līdzpriekšsēdētājiem).

Regīna Ločmele
Regīna Ločmele 2014. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
PrezidentsEgils Levits
PremjerministrsArturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2015. gada 7. maijs
PrezidentsRaimonds Vējonis
PremjerministrsLaimdota Straujuma

Dzimšanas dati1966. gada 19. novembrī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Sevastopole, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
DzīvoValsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautībalatviete
Politiskā partijaSaskaņa
TēvsJānis Ločmelis
Dzīvesbiedrs(-e)Pāvels Luņovs (2006—2020)
Bērnitrīs
Profesijapolitiķe, cilvēktiesību aktīviste
AugstskolaLatvijas Universitāte

Biogrāfija

Dzimusi 1966. gadā Sevastopolē PSRS flotes virsnieka Jāņa Ločmeļa un viņa sievas Larisas ģimenē.[1] 1970. gadā kopā ar vecākiem un jaunāko māsu Jūliju pārcēlās uz dzīvi Rīgā.[2]Mācījās Rīgas 67. vidusskolā, Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā, 1983. gadā beidza mācības Rīgas 78. vidusskolā.[3] Studēja Latvijas Universitātē, 1988. gadā ieguva žurnālista specialitāti un 1994. gadā starptautisko attiecību specialitāti.[3]

Strādāja par Latvijas Televīzijas ziņu dienesta programmu vadītāju,[4] radio žurnālisti.[5]

No 1997. gada nodarbojas ar uzņēmējdarbību: bija koncertfirmas "VIP Promotion" izpilddirektore (līdz 2007), darbojās apsardzes centra "Jaguārs" valdē (2003—2008),[6] bija Latvijas Drošības biznesa asociācijas valdes locekle.[7]Strādāja arī par "Rīgas namu pārvaldnieka" klientu apkalpošanas nodaļas vadītāju.[8] 2007. gadā Regīna aizstāvēja sociālo zinātņu maģistra grādu vadības zinātnē.[3][9]

2007. gadā Sočos piedalījās pasaules precēto sieviešu konkursā Mrs. World,[10] viesojās Ramzana Kadirova rezidencē Gudermesā Čečenijā.[11]

Politiskā darbība

2014. gadā R. Ločmeli-Luņovu ievēlēja 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta. 2015. gadā prokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret viņu kopā ar citiem aizdomās turētajiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Viņa paziņoja, ka viņai inkriminētais noziegums ir meli, tomēr nolēma nolikt Saeimas deputātes mandātu.[12]

2017. gadā R. Ločmele-Luņova tika ievēlēta Rīgas Domē no "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienotā saraksta.[13]

2018. gadā kriminālprocesu pret viņu izbeidza, nekonstatējot nozieguma sastāvu.[14]

2018. gada oktobra Saeimas vēlēšanās viņa tika ievēlēta par 13. Saeimas deputāti un kļuva par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāju. 2019. gada maijā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī R. Ločmeli ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.[15] Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta.

Sabiedriskā aktivitāte

2013. gadā pēc lielveikala "Maxima" sagrūšanas Rīgā aktīvi iesaistījās palīdzībā cietušiem un viņu ģimeņu locekļiem. Kļuva par biedrības "Zolitūde 21 11" locekli un vadītāju.[9] Sagatavoja un izdeva atmiņu grāmatu par traģēdiju "Atceries Zolitūdi, 21/11".[16]

2017. gadā tika ievēlēta Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdē, lai palīdzētu Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem aizsargāt savas tiesības piespiedu zemes nomas apmaksā. Biedrība sagatavoja vairākas prasības tiesām par nesamērīgu zemes nomas apmēru un 2017. gada 28. jūnijā uzvarēja pirmo procesu, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina, ka skandalozās uzņēmuma Pilsētas zemes dienests komercdarbība ir zemju zem daudzdzīvokļu mājām uzpirkšana un prasījuma tiesību tālākā pārdošana. Tāpēc zemes īpašnieks nav tiesīgs no dzīvokļu īpašniekiem piedzīt parādu par nesamaksāto nomu desmit gadu garumā, bet tikai par trim gadiem, jo šī uzņēmuma darbību regulē nevis Civillikums, bet Komerclikums, kurā noteikts, ka parādu piedzīšanas termiņš ir trīs gadi.[17]

Atsauces