Rīgas ūdenskrātuve
Rīgas ūdenskrātuve vai Rīgas HES ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Daugavas lejtecē 35 km no upes grīvas.[1][2] Izbūvēta laika posmā no 1966. līdz 1974. gadam Rīgas HES un Rīgas ūdensapgādes vajadzībām.[3] Tās platība ir līdz 42,3 km², bet tilpums — līdz 339 miljoniem kubikmetru.[4]
| Rīgas ūdenskrātuve | |
|---|---|
 Ūdenskrātuve no dienvidu krasta | |
| Atrodas |  LatvijaĶekavas novads Ogres novads Salaspils novads |
| Koordinātas | 56°50′32″N 24°18′1″E / 56.84222°N 24.30028°E 24°18′1″E / 56.84222°N 24.30028°E |
| Platība | 35,8—42,3 km2 |
| Lielākais garums | 35 km |
| Lielākais platums | 4,2 km |
| Vidējais dziļums | 7,1 m |
| Lielākais dziļums | 17,4 m |
| Tilpums | 0,339 km3 |
| Augstums v.j.l. | 17,4 m |
| Izteka | Daugava |
| Sateces baseins | 84100 km2 |
| Lielbaseins | Daugavas |
| Salas | 5 |
| Apdz. vietas krastos | Ogre, Salaspils, Ikšķile |
  Rīgas ūdenskrātuve | |
 Rīgas ūdenskrātuve Vikikrātuvē | |
Sākas Lejasdaugavas senlejā, bet tās lejasdaļa atrodas Ropažu līdzenumā, kur, paaugstinot ūdens līmeni, izveidots ar dambjiem ieskauts ieapaļš paplašinājums.[5] Ūdenskrātuvē ietek Ogre, Ķilupe, Kausupīte, Līčupe, Raģupīte; Bērzene novadīta pa tiešo Sausajā Daugavā.
Izbūvējot ūdenskrātuvi tika uzbērti dambji, aizsprosti un krasta būves 27 km garumā, aizberot Sausās Daugavas augšgalu. Ūdenskrātuvi aizpildot tika applūdināts Doles salas austrumu gals, vairākas apkārtējās saliņas (Mārtiņsala, Nulpe), kā arī krāces augšpus Doles salas. Tika iznīcināti vairāki arheoloģijas pieminekļi (apmetņu vietas, senkapi) sen apdzīvotajā Daugavas ielejas posmā. Paceļoties ūdens līmenim, izveidojās 5 jaunas salas ar kopējo platību ap 200 ha. Lielākā ir Nāves sala bijušās pussalas vietā starp Daugmali un Saulkalni. Uz vienas no jaunajām salām iepretī Ikšķilei atrodas Svētā Meinarda baznīcas drupas.