Poltava

pilsēta Ukrainā

Poltava (ukraiņu: Полтава) ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.[1] Izvietojusies apgabala austrumdaļā Vorsklas upes krastos 339 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Poltavas rajona centrs. Pilsēta iedalās trijos administratīvajos rajonos. Viena no senākajā Kijivas Krievzemes pilsētām, ko 9. gadsimtā dibinājuši severieši.

Poltava
pilsēta
Полтава
Poltava
Karogs: Poltava
Karogs
Ģerbonis: Poltava
Ģerbonis
Poltava (Ukraina)
Poltava
Poltava
Poltava (Poltavas apgabals)
Poltava
Poltava
Koordinātas: 49°35′22″N 34°33′4″E / 49.58944°N 34.55111°E / 49.58944; 34.55111 34°33′4″E / 49.58944°N 34.55111°E / 49.58944; 34.55111
ValstsKarogs: Ukraina Ukraina
ApgabalsPoltavas apgabals
RajonsPoltavas rajons
Dibināta899. gadā
Pilsēta no1174. gada
Platība
 • Kopējā103 km2
Iedzīvotāji (2022. gadā)
 • kopā279 593
 • blīvums2 714,5/km²
Laika joslaEET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST)EEST (UTC+3)
Pasta indekss36000—36499
Tālruņu kods+380 532(2)
Mājaslapawww.rada-poltava.gov.ua
Poltava Vikikrātuvē

Vēsture

Par pilsētas dibināšanas gadu pēc arheoloģiskajiem pētījumiem tradicionāli tiek uzskatīts 899. gads. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1174. gadā Hipatija hronikā. Mongoļu iebrukuma laikā pilsēta praktiski pilnībā tika nopostīta un nākamo reizi Poltava vēstures avotos minēta tikai 1430. gadā kā Vītauta Dižā valdījums, kas nodots lietuviešu pusē pārnākušajam Zelta Ordas kņazam Aleksandram Gļinskim. 1596. gadā Poltava nonāk Polijas sastāvā un 1641. gadā pirmoreiz nosaukta par pilsētu, ap to laiku saņemot Magdeburgas tiesības.

Pēc Hmeļnicka sacelšanās ap 1650. gadu Poltava kļūst par Poltavas pulka administratīvo centru. Pēc 1667. gada pamiera pilsēta nonāk Krievijas caristes sastāvā. 1709. gada 27. jūnijā pie Poltavas notika izšķirošā Ziemeļu kara Poltavas kauja starp Zviedrijas un Krievijas armijām, kas noslēdzās ar krievu karaspēka uzvaru. Uzreiz pēc kara sākās strauja pilsētas rūpniecības un kultūras izaugsme.

Cilvēki

Poltavā dzimuši:

  • Nikolajs Gogolis (1809—1852) — ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks
  • Vera Holodnaja (1893—1919) — aktrise, pirmā krievu mēmā kino zvaigzne
  • Jurijs Kondratjuks (1897—1942) — inženieris, matemātiķis un kosmonautikas teorētiķis
  • Anatolijs Lunačarskis (1875—1933) — krievu marksists-revolucionārs, pirmais padomju kultūras un izglītības tautas komisārs
  • Mihails Ostrogradskis (1801—1862) — ukraiņu matemātiķis, mehāniķis un fiziķis
  • Ivans Paskevičs (1782—1856) — Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals
  • Simons Petļura (1879—1926) — ukraiņu politiskais un militārais darbinieks
  • Hrihorijs Skovoroda (1722—1794) — ukraiņu/krievu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists
  • Mihails Zoščenko (1894—1958) — padomju rakstnieks un satīriķis

Atsauces

Ārējās saites