Pisi
Pisi (igauņu: Püssi) ir pilsēta Igaunijā, Austrumviru apriņķī. Pisi pilsēta robežojas ar Maidlas un Liganuzes pagastiem, kā arī Kivieli pilsētu. Pisi pilsētā ir attīstīta kokrūpniecība.
| Pisi | |||
|---|---|---|---|
| Apriņķa pilsēta | |||
| Püssi | |||
 Dzelzceļa stacija (2011) | |||
| |||
  Pisi | |||
| Koordinātas: 59°22′N 27°03′E / 59.367°N 27.050°E 27°03′E / 59.367°N 27.050°E | |||
| Valsts |  Igaunija | ||
| Apriņķis |  Austrumviru apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1993 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 2,1 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 886 | ||
| • blīvums | 459/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | www.pyssilv.ee | ||
 Pisi Vikikrātuvē | |||
Vēsture
Pirmo reizi rakstiskos avotos Pisi (Püssz) minēta 1472 gadā. Tolaik mežainajā un purvainajā apkaimē atrodošā apdzīvotā vieta bija grūti pieejama un faktiski atgriezta no ārpasaules.Līdz ar Baltijas dzelzceļa un Pisi stacijas izbūvi 1870. gadā Pisi sāka strauji attīstīties gan kā apdzīvota vieta, gan kā industriāls centrs.
1926. gadā bijušās Pisi muižas ēkā tika izbūvēta Pisi skola (šobrīd Liganuzes vidusskola, igauņu: Lüganuse keskkool)[2].
Pirmais Pisi rūpniecības uzņēmums bija kokzāģētava, kas izveidojās Pisi muižas teritorijā, Purtses upes krastā, bet apdzīvotā vieta tika saukta par Ūspurtsi vai Neiīzenhofu (igauņu: Uus-Purtse, vācu: Neu-Isenhof). Vēlāk Pisi teritorijā tika nodibināta kafijas ražotne, mēbeļu fabrika u.c. uzņēmumi.
Mūsdienās Pisi atrodas vieni no lielākajiem Igaunijas koksnes pārstrādes un mēbeļu furnitūras uzņēmumiem AS Repo Vabrikud[3] un AS Skano Group[4]
1954. gadā Pisi ieguva pilsētciemata statusu, bet pilsētas tiesības Pisi ieguva 1993. gadā.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pisi.