Pāvils Glaudāns
Pāvils Glaudāns, saukts arī Pāvels Glaudāns (dzimis 1915. gada 10. decembrī Krāslavā, miris 1968. gada 21. novembrī), bija latviešu gleznotājs, viens no spilgtākajiem sava laika portretistiem.
| Pāvils Glaudāns | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Pāvels Glaudāns |
| Dzimis | 1915. gada 10. decembrī Krāslava, Latvija |
| Miris | 1968. gada 21. novembrī (52 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
Biogrāfija
Pāvils Glaudāns dzimis 1915. gada 10. decembrī Krāslavā friziera ģimenē. Mākslinieka izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmija Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā, to absolvējot 1944. gadā ar diplomdarbu "Atkusnis" (vadītājs Vilhelms Purvītis). Mākslinieku Savienības biedrs no 1946. līdz 1950. gadam, vēlāk atkārtoti uzņemts 1964. gadā. Padomju gados strādājis kombinātā "Māksla".Miris 1968. gada 21. novembrī, apbedīts Rīgas Meža kapos.[1]
Mākslinieciskā darbība
Strādājis visos glezniecības žanros eļļas un akvareļa tehnikās. Emocionāls, talantīgs, ar glezniecības ekspresiju apveltīts mākslinieks. Psiholoģiskā portreta pārstāvis, viens no spilgtākajiem savas paaudzes portretistiem, kas guvis popularitāti 1950. gadu beigās. Portretējis daudzus latviešu kultūras dalībniekus — Arvīdu Žilinski, Mirdzu Ķempi, Leonīdu Vīgneru, Eduardu Smiļģi, Andreju Paulānu un citus. Gleznojis arī marīnas un Vecrīgas ainavas, kurās ir bijis liriskāks un klusināts. Iesaistījies arī Purvīša gleznu viltošanā.[2]
Izstādes
Izstādēs piedalījies no 1943. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā 1944. gadā. Piemiņas izstādes Kazaņā (1969), Krāslavā (1970, 1985), Dagdā (1986).
Izmantotā literatūra
- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239. lpp.
Atsauces
Ārējās saites
- Biogrāfija[novecojusi saite] (latviski)
- Biogrāfija un darbi (latviski)