Oto Hāns

Oto Hāns (vācu: Otto Hahn; dzimis 1879. gada 8. martā, miris 1968. gada 28. jūlijā) bija vācu ķīmiķis, 1944. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāts, jo 1938. gadā atklāja urāna kodolu dalīšanos, kas lika pamatus kodolieročiem un kodolenerģētikai. Prēmiju Zviedrijas karalis pasniedza 1946. gadā.

Oto Hāns Otto Hahn Oto Hāns 1938. gadā Personīgā informācija Dzimis 1879. gada 8. martā Frankfurte pie Mainas, Vācijas impērija (mūsdienās  Vācija) Miris 1968. gada 28. jūlijā (89 gadi) Getingene, Lejassaksija,  Vācija Tautība vācietis Vecāki Heinrihs Hāns, Šarlote Hāna (dzim. Gīze) Brāļi Kārlis, Heiners, Jūliuss Dzīvesbiedre Edīte Hāna (dzim. Junghansa) Bērni Hanno Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne radioķīmija, kodolķīmija Darba vietas Marburgas Universitāte, Londonas Universitātes koledža, Ķeizara Vilhelma institūts Alma mater Marburgas Universitāte Pasniedzēji Ādolfs fon Beiers, Viljams Remzijs, Ernests Rezerfords Studenti Fricis Štrasmanis Sasniegumi, atklājumi radioaktīvo elementu atklāšana (1905-1921), protaktīnijs (1917), kodolizomēri (1921), urāna kodolu dalīšanās (1938) Apbalvojumi 1944. gada Nobela prēmija ķīmijā

Tiek dēvēts par "kodolķīmijas tēvu". Nacistu idejisks pretinieks, kaut arī palika strādāt Vācijā arī nacistu laikā. Pēc Otrā pasaules kara oponēja kodolieroču attīstīšanai. Pēdējais Ķeizara Vilhelma biedrības un pirmais Maksa Planka biedrības prezidents.

Dzimis Frankfurtē pie Mainas, pārtikuša uzņēmēja ģimenē. Studēja Marburgas Universitātē. Strādājis Minhenē, Londonā. Cieši sadarbojies ar Hermani Fišeru, Līzi Meitneri. Pirmā pasaules kara laikā Friča Hābera vadībā dienēja ķīmiskajā karaspēkā. Pēc kara beigām turpināja pētījumus.