Opole

pilsēta mūsdienu Polijā

Opole (poļu: Opole) ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistes centrs Odras krastos. Upes osta un dzelzceļa mezgls. Cementa, metālizstrādājumu un mēbeļu rūpniecība. Polijas dziesmu tradicionālais festivāls.

Opole
Opole no Odras upes
Opole no Odras upes
Karogs: Opole
Karogs
Ģerbonis: Opole
Ģerbonis
Opole (Polija)
Opole
Opole
Koordinātas: 50°40′14″N 17°55′28″E / 50.67056°N 17.92444°E / 50.67056; 17.92444 17°55′28″E / 50.67056°N 17.92444°E / 50.67056; 17.92444
ValstsKarogs: Polija Polija
VojevodisteOpoles vojevodiste
ApriņķisPilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības1254
Platība
 • Kopējā96,2 km2
Augstums165 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā127 387
 • blīvums1 309,7/km²
Laika joslaCET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST)CEST (UTC+2)
Mājaslapahttp://www.opole.pl/
Opole Vikikrātuvē

Sena poļu apmetne, no 1163. gada līdz 1532. gadam — Pjastu dinastijas Opoles hercogistes centrs. 1241. gadā Opoli gandrīz pilnīgi nopostīja mongoļi-tatāri. Pēc iebrukuma pilsētā sāka ieplūst vācu iedzīvotāji. 1532. gadā kļuva par Hābsburgu īpašumu, bet no 1762. gada Opole bija Prūsijas sastāvā. No 1919. gada līdz 1945. gadam tā ir Vācijas Augšsilēzijas provinces centrs. 1945. gada 24. janvārī pilsētu ieņēma Padomju karaspēks. 1945. gadā, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, Opole tika piešķirta Polijai. Gandrīz visi Opoles vācu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas.

Politiķa Gžegoža Shetinas (Grzegorz Schetyna, 1963), vācu ārsta un dabaspētnieka Eduarda Šnicera (Eduard Schnitzer, 1840—1892) un vācu futbolista Miroslava Klozes (Miroslav Klose, 1978) dzimtā pilsēta.

Apskates objekti

  • Opoles katedrāle (Kościół katedralny Świętego Krzyża w Opolu)
  • Opoles rātsnams (Ratusz w Opolu)
  • Pjastu tornis (Wieża Piastowska w Opolu)

Galerija

Atsauces

Ārējās saites