Operācija "Papīra Saspraude"

Operācija "Papīra saspraude" (angļu: Operation Paperclip) bija ASV Kopīgās izlūkošanas mērķu aģentūras (JIOA) slepenā programma, ko lielākoties veica armijas pretizlūkošanas (CIC) speciālie aģenti. Programmas ietvaros vairāk nekā 1600 vācu zinātnieku, inženieru un tehniķu, piemēram, Verners fon Brauns un viņa V-2 raķešu komanda, tika pārvietoti no Vācijas uz ASV, valdības nodarbinātībai, galvenokārt laika posmā no 1945. līdz 1959. gadam. Daudzi bija bijušie nacistu partijas locekļi un daži arī bijušie līderi.^[1]^[2]

Programmas mērķis bija gūt zinātnisku pārsvaru aukstajā karā. Līdzīgu vācu zinātnieku rekrutēšanas programmu veica arī PSRS.^[3]

Galerija

Volts Disnejs, pa kreisi, un Verners fon Brauns, pa labi. Dr. Verners fon Brauns, toreizējais armijas ballistisko raķešu aģentūras (ABMA) vadīto raķešu izstrādes operāciju nodaļas vadītājs armijas postenī Redstone Arsenal, Alabamas štatā, kuru 1954. gadā apmeklēja Volts Disnejs. 1950. gados fon Brauns strādāja ar Disney Studio kā tehniskais direktors, veidojot trīs filmas par kosmosa izpēti televīzijai. Fonā ir raķetes V-2 modelis.
ASV prezidents Dvaits D. Eizenhauers un MSFC direktors, doktors Verners fon Brauns dalās jokā. Eizenhauers viesojās Māršalā, lai piedalītos 1960. gada 8. septembra veltīšanas ceremonijā.
ASV prezidents Kenedijs izstaigā armijas posteni Māršalā kopā ar fon Braunu. 1962. gada 11. septembris.

Galvenie dalībnieki

Padomnieki, kuri tika ievesti ASV: Hermanis Oberts
Aeronautikas un Raķešu zinātnieki: Hans Amtmann,^[4] Herbert Axster, Anton Flettner, Erich Ball,^[5] Oscar Bauschinger,^[6] Hermann Beduerftig,^[7] Rudi Beichel,^[8] Anton Beier,^[9] Herbert Bergeler,^[10] Magnus von Braun, Wernher von Braun, Theodor Buchhold, Walter Burose,^[11] Adolf Busemann, GN Constan,^[12] Werner Dahm, Konrad Dannenberg, Kurt H. Debus, Gerd De Beek,^[13] Walter Dornberger, Gerhard Drawe,^[14] Friedrich Duerr,^[15] Ernst R. G. Eckert, Otto Eisenhardt,^[16] Krafft Arnold Ehricke, Alfred Finzel,^[17] Edward Fischel,^[18] Karl Fleischer,^[19] Anselm Franz, Herbert Fuhrmann,^[20] Ernst Geissler, Werner Gengelbach,^[21] Dieter Grau, Hans Gruene,^[22] Herbert Guendel,^[23] Fritz Haber,^[24] Heinz Haber, Karl Hager,^[25] Guenther Haukohl,^[26] Karl Heimburg,^[27] Emil Hellebrand,^[28] Gerhard Heller,^[29] Bruno Helm,^[30] Rudolf Hermann,^[31] Bruno Heusinger,^[32] Hans Heuter,^[33] Guenther Hintze,^[34] Sighard F. Hoerner, Kurt Hohenemser, Oscar Holderer, Hans Henning Hosenthien, Dieter Huzel,^[35] Walter Jacobi, Erich Kaschig,^[36] Ernst Klaus,^[37] Theodore Knacke,^[38] Siegfried Knemeyer, Heinz-Hermann Koelle, Gustav Kroll,^[39] Werner Kuers,^[40] Hermann Kurzweg,^[41] Hermann Lange,^[42] Hans Lindenberg,^[43] Hans Lindenmayer,^[44] Alexander Martin Lippisch, Robert Lusser, Hans Maus,^[45] Helmut Merk,^[46] Joseph Michel,^[47] Hans Milde,^[48] Heinz Millinger,^[49] Rudolf Minning,^[50] Willi Mrazek,^[51] Hans Multhopp, Erich Neubert,^[52] Gerhard Neumann, Hans von Ohain (Vācu reaktīvo dzinēju dizainers), Robert Paetz,^[53] Hans Palaoro,^[54] Kurt Patt,^[55] Hans Paul,^[56] Arnold Peter,^[57] Theodor Poppel,^[58] Werner Rosinski,^[59] Heinrich Rothe,^[60] Ludwig Roth, Arthur Rudolph, Friedrich von Saurma, Edgar Schaeffer, Martin Schilling,^[61] Helmut Schlitt,^[62] Albert Schuler,^[63] August Schulze,^[64] Walter Schwidetzky,^[65] Ernst Steinhoff, Wolfgang Steurer,^[66] Ernst Stuhlinger, Kurt Tank, Bernhard Tessmann, Adolf Thiel, Georg von Tiesenhausen, Werner Tiller,^[67] JG Tschinkel,^[68] Arthur Urbanski,^[69] Fritz Vandersee,^[70] Richard Vogt, Woldemar Voigt (Messerschmitt P.1101 dizainers), Werner Voss,^[71] Theodor Vowe,^[72] Herbert A. Wagner, Hermann Weidner,^[73] Günter Wendt, Georg Rickhey un Walter Fritz Wiesemann.^[74]

(skatīt Saraksts ar vācu raķešu zinātniekiem ASV).

Arhitektūra: Heinz Hilten ^[75] un Hannes Luehrsen.^[76]
Elektronika - tās starpā vadības sistēmas, radari un satelīti: Wilhelm Angele,^[77] Ernst Baars, Josef Boehm,^[78] Hans Fichtner, Hans Friedrich,^[79] Eduard Gerber,^[80] Georg Goubau, Walter Haeussermann, Otto Heinrich Hirschler,^[81] Otto Hoberg,^[82] Rudolf Hoelker,^[83] Hans Hollmann, Helmut Hölzer, Horst Kedesdy,^[84] Kurt Lehovec, Kurt Lindner,^[85] JW Muehlner,^[86] Fritz Mueller, Johannes Plendl, Fritz Karl Preikschat, Eberhard Rees, Gerhard Reisig,^[87] Harry Ruppe,^[88] Heinz Schlicke, Werner Sieber,^[89] Othmar Stuetzer,^[90] Albin Wittmann,^[91] Hugo Woerdemann,^[92] Albert Zeiler,^[93] un Hans K. Ziegler.
Materiālzinātne (augsto temperatūru): Claus Scheufelen ^[94] un Rudolf Schlidt.^[95]
Medicīna – tās starpā bioloģiskie ieroči, ķīmiskie ieroči, un kosmosa medicīna: Theodor Benzinger, Rudolf Brill, Konrad Johannes Karl Büttner, Richard Lindenberg, Walter Schreiber, Hubertus Strughold, Hans Georg Clamann, un Erich Traub.
Fizika: Gunter Guttein, Gerhard Schwesinger,^[96] Gottfried Wehner, Helmut Weickmann,^[97] un Friedwardt Winterberg.
Ķīmija un Ķīmiskā inženierija: Helmut Pichler, Leonard Alberts; Ernst Donath, Hans Schappert, Max Josenhaus, Kurt Bretschneider, Erich Frese

Piezīmes un atsauces

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

[37]

[38]

[39]

[40]

[41]

[42]

[43]

[44]

[45]

[46]

[47]

[48]

[49]

[50]

[51]

[52]

[53]

[54]

[55]

[56]

[57]

[58]

[59]

[60]

[61]

[62]

[63]

[64]

[65]

[66]

[67]

[68]

[69]

[70]

[71]

[72]

[73]

[74]

[75]

[76]

[77]

[78]

[79]

[80]

[81]

[82]

[83]

[84]

[85]

[86]

[87]

[88]

[89]

[90]

[91]

[92]

[93]

[94]

[95]

[96]

[97]