Olaines novads
Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu un Mārupes novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Bauskas novadu un austrumos ar Ķekavas novadu.
| Olaines novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 Olaines novads | ||||||
| ||||||
| Centrs: | Olaine | |||||
| Kopējā platība:[1] | 308,7 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 297,2 km2 | |||||
| • Ūdens: | 11,5 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 20 658 | |||||
| Blīvums (2024): | 69,5 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Andris Bergs (LSDSP) | |||||
| Teritoriālās vienības: | Olaine Olaines pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Olaines novads Vikikrātuvē | ||||||
Daba
Olaines novads atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), kūdra (Cenas tīrelis, Mēdemu purvs).[3] Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona frānas stāva nogulumi.[4]
Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.[4]
Upes
Novadu šķērso Lielupes pieteka Misa, kuras baseina pietekas (Apšukalnu kanāls, Olainīte, Pupla, Cena, Medaine, Skujupīte, Smedruklu grāvis, Spulle, Stiebrāju grāvis, Vāciešu Liekņas kanāls) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos Iecavas baseinā ietilpst Ežupe, Jāņupe, Mellupe, Putrupīte, Vecā Ežupe, Vecā Jāņupe.[5]
Ezeri
Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir Līdumu karjers (22 ha), Stūnīšu ezers (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).[5]
Vēsture
Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms, kurš Rīgas pilsētai piešķīra savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Robeža ar Zemgales bīskapijas (1226—1251) zemēm no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur Lielupē ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar Babītes ezeru.[6]
1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. Saskaņā ar 1860. gada Vidzemes guberņas zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gadsimta otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām.19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā.1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan Rīgas apriņķa pašvaldībai.
1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta.1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva Rīgas rajonā.[7] 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.[8]Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne Jaunolainē nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.[9]2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu Ķekavas novada Ķekavas pagasta, lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un Jāņupes ciema pieguļošo teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
Novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts ar ciemiem — Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[5][11] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Olaine | Pilsēta | — | 10 826 |
| 2. | Jaunolaine | Ciems | Olaines | 3364 |
| 3. | Medemciems | Ciems | Olaines | 1491 |
| 4. | Stūnīši | Ciems | Olaines | 1215 |
| 5. | Jāņupe | Ciems | Olaines | 966 |
| 6. | Pārolaine | Ciems | Olaines | 481 |
| 7. | Grēnes | Ciems | Olaines | 374 |
| 8. | Virši | Ciems | Olaines | 343 |
| 9. | Pēternieki | Ciems | Olaines | 260 |
| 10. | Stīpnieki | Ciems | Olaines | 254 |
Nacionālais sastāvs
Pēc valstiskās piederības 2020. gadā[13]
- Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
- Latvijas nepilsoņi: 4002 (19,3%)
- Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)
Pašvaldība
Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir Olaines novada dome. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir LSDSP biedrs Andris Bergs.
Tautsaimniecība
Izglītība
Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.[14]
- Olaines 1. vidusskola
- Olaines 1.vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola
- Olaines 2. vidusskola
- Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža
- Olaines Mūzikas un mākslas skola
- Pirmsskolas izglītības iestādes "Dzērvenīte", "Zīle" un "Magonīte"
- Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
- Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
- Olaines pieaugušo izglītības centrs
Sports
Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.[15]
Kultūra
Reliģija
Olainē atrodas katoļu un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — luterāņu baznīca.
Ievērojami novadnieki
- Aleksandrs Birznieks (1882—1951), skolotājs, diplomāts
- Rūdolfs Baumanis (1909—1998), sporta šāvējs
- Normunds Miezis (1971), šaha lielmeistars
- Guna Skujiņa (1970), šahiste, šaha trenere, šaha sacensību organizatore
- Gunta Baško (1980), basketboliste
Ievērojamas vietas
Attēlu galerija
Misa pie Pēterniekiem
Baložu stacija
Stūnīšu ezers (jeb Stūnīšu ezeri) no ziemeļpuses
Līdumu kanāls augštecē
Pareizticīgo baznīca un skola Olainē
Olaines luterāņu baznīca
.jpg)
