Ojārs Kehris
Ojārs Kehris (dzimis 1956. gada 23. maijā) ir latviešu ekonomists un politiķis ("Latvijas Ceļš"), LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs. No 1997. līdz 2011. gadam — Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs.
| Ojārs Kehris | |
|---|---|
.jpg) | |
| Latvijas ekonomikas ministrs | |
| Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Valdis Birkavs |
| Priekštecis | Aivars Kreituss1 |
| Pēctecis | Jānis Zvanītājs |
| Dzimšanas dati | 1956. gada 23. maijā Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | LKP (?—1989) LTF (1988—1993) LC (1993—?) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ilze Brands-Kehris (šķīrušies) |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūts |
| 1kā ekonomisko reformu ministrs | |
Dzīvesgājums
Dzimis 1956. gada 23. maijā Jūrmalā žurnālistu ģimenē.Mācījās Jūrmalas 4. astoņgadīgajā skolā, vēlāk Jūrmalas 1. vidusskolā.[1] No 1974. līdz 1978. gadam studēja tirdzniecības ekonomiku Latvijas Valsts Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātē. No 1978. līdz 1989. gadam strādāja LU Finanšu un tirdzniecības fakultātē, līdztekus no 1980. līdz 1984. gadam turpināja aspirantūras studijas Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūtā Maskavā, gadu vēlāk ieguva ekonomikas zinātņu kandidāta grādu.[1] No 1985. gada bija LPSR MP un LKP CK ekonomikas un ideoloģisko nodaļu konsultants.
Pārbūves laikā 1988. gadā Arņa Kalniņa vadībā darbojās Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī J. Āboltiņš, E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis, V. Bļinovs, I. Feiferis, I. Priedītis un E. Siliņš. Tā izstrādāja Latvijas PSR saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam.[2]1989. gada rudenī beidza darbību PSKP un no amata aizgājis.[1]
No 1989. līdz 1994. gadam bija LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras vadītājs, docents.[1] No 1990. līdz 1992. gadam Rīgas Komercbankas valdes loceklis.[1] 1993. gadā Kehris kļuva par ekonomikas doktoru.[1]
Politiskā darbība
Atmodas kustības laikā Kehris iesaistījās Latvijas Tautas frontes dibināšanā. No 1988. līdz 1990. gadam Domes loceklis un Ekonomikas komisijas vadītājs.[1] 1990. gadā ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta, bijis AP Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs un Prezidija loceklis. Darbojies naudas reformas komitejā.[1][3]
1993. gadā iesaistīts Latvijas Ceļa dibināšanā, kļūstot par valdes locekli.[1] No partijas saraksta ievēlēts 5. Saeimā. Neilgi pēc tam kļuva par ekonomikas ministru un Ministru prezidenta biedru Birkava valdībā.[1] Amatus nesaglabāja pēc Birkava kabineta krišanas. Saeimā kļuvis par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Saeimas izmeklēšanas komisijas sakarā ar finanšu krīzi vairākās Latvijas Republikas bankās, kā arī Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupas locekli.[4] 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā nekandidēja.
Bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks no 1996. līdz 1999. gadam. Vairāku Ministru prezidentu padomnieks kopš 1998. gada. Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis no 1996. līdz 1998. gadam.[1]
Darbs uzņēmumos un biedrībās
1994. gadā kļuva par Rīgas Ekonomikas augstskolas valdes locekli, amatu zaudējis 1997. gadā. No 1995. līdz 1997. gadam bija "Latvijas Unibankas" padomes loceklis.[1] No 1995. līdz 1999. gadam Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma "LatRosTrans" padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk priekšsēdētājs. 1997. gadā iecelts par "Baltijas Tranzītu bankas" padomes priekšsēdētāju, amatā līdz 1999. gadam.[1]
"Ventspils naftas" padomes priekšsēdētājs,[1] 2000. gada 27. oktobrī padomes vēlēšanās nav ievēlēts uz vēl vienu termiņu.[5] Savulaik darbojās arī "Latvenergo" padomē un bija uzņēmuma valsts pilnvarnieks.[1][6]
Ojāram Kehrim piederēja 31% SIA "Multihalle" akciju un viņš bija uzņēmuma lielākais akcionārs. Firma bija viena no kandidātēm uz Arēnas Rīga būvniecību.[6]
1994. gadā Kehris kopā ar citiem ekonomistiem dibināja Ekonomistu apvienību "2010" un kļuva par tās prezidentu.[1]
Dalība sporta organizācijās
Kopš 1992. gada Kehris ir Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. Paralēli tam, 1997. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Basketbola savienības prezidentu.[1] 2008. gada 3. oktobrī izturēja uzticības balsojumu LBS biedru ārkārtas pilnsapulcē.[7] 2011. gada 2. februārī notikušajā savienības biedru ārkārtas kopsapulcē Kehris nekandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Par viņa pēcteci kļuva Valdis Voins.[8] Kehris turpina darbu LBS padomē.[9]
Privātā dzīve
Ojārs Kehris ir bijušā Latvijas rekordista tāllēkšanā, Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka Ērika Kehra (1930 — 1993) dēls.[10][11] Māte — Aija Kehre (dzimusi 1931. gada 28. augustā), žurnāliste, mākslas vingrošanas federācijas priekšsēdētāja.[10]
Bija precējies ar politoloģi Ilzi Brands-Kehri. Viņam ir četri dēli.[1]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ojārs Kehris.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Aivars Kreituss (kā ekonomisko reformu ministrs) | Latvijas ekonomikas ministrs 1993. gada 3. augusts—1994. gada 19. septembris | Pēctecis: Jānis Zvanītājs |
| Sporta amati un pozīcijas | ||
| Priekštecis: Indulis Ozols | LBS priekšsēdētājs 1997. gads — 2011. gada 2. februāris | Pēctecis: Valdis Voins |