Nica

pilsēta Francijā

Nica (franču: Nice) ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako. Piejūras Alpu departamenta centrs. Ar 344 875 iedzīvotājiem 2008. gadā Nica ir Francijas piektā lielākā pilsēta.

Nica
pilsēta
Nice
Nizza
Nica
Nica (Francija)
Nica
Nica
Koordinātas: 43°42′12″N 7°15′59″E / 43.70333°N 7.26639°E / 43.70333; 7.26639 7°15′59″E / 43.70333°N 7.26639°E / 43.70333; 7.26639
ValstsKarogs: Francija Francija
ReģionsProvansa-Alpi-Azūra krasts
DepartamentsPiejūras Alpi
Dibināta5. gadsimtā p.m.ē.
Administrācija
 • MērsKristiāns Estroli
Platība
 • Kopējā71,92 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā348 085
 • blīvums4 795,3/km²
Laika joslaCET (UTC+1)
Mājaslapawww.nice.fr
Nica Vikikrātuvē

Liels kūrorts un tūrisma centrs, Franču Rivjēras galvenā pilsēta.

Vēsture

Pilsētu 5. gadsimtā p.m.ē. dibināja grieķu kolonisti no netālās Masālijas (mūsdienu Marseļas). To nosauca par Nīkeju (Νικαία) par godu uzvaras dievietei un uzvarām pār ligūriešiem. Pilsēta kļuva par rosīgu tirdzniecības punktu.

7. gadsimtā pilsēta iekļāvās Dženovas līgā. 729. gadā pilsēta atvairīja saracēņu uzbrukumus, tomēr 859. un 880. gadā tie izlaupīja pilsētu.

Viduslaikos Nica ir Pizas sabiedrotā cīņā ar Dženovu. 13. un 14. gadsimtā Nica vairākas reizes nonāca Provansas grāfu pakļautībā, bet 1388. gadā — Savojas grāfa aizbildniecībā.

Francijas karaļa Fransuā I un Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V savstarpējo cīņu laikā pilsētu smagi izpostīja, līdz 1538. gadā, pāvestam Paulam III darbojoties kā starpniekam, tika noslēgts miers starp abiem monarhiem. Tomēr 1543. gadā Nicu ieņēma Fransuā I un Frīdriha Barbarosas karaspēks un smagi nopostīja pilsētu, aizvezdams par gūstekņiem 2500 iedzīvotāju.

1600. gadā pilsēta nonāca Gīzu dzimtas pakļautībā. 1626. gadā Nicu pasludināja par brīvostu, kas labvēlīgi ietekmēja tās ekonomiku.

Kopš 1696. gada pilsēta vairākkārt nokļuva no Francijas Savojā (vēlāk Sardīnijas Karaliste), līdz 1860. gadā Sardīnijas (vēlākais Itālijas) karalis Viktors Emanuels II par atbalstu cīņā pret Austroungāriju piešķīra Nicu kopā ar Savoju Francijai.

19. gadsimta beigās sākās Franču Rivjēras kā kūrorta rajona attīstība, kas mainīja pilsētas ekonomikas pamatus.

Nicas Ziedu parādes attēli

Izglītība

Cilvēki

Nicā dzimuši:

  • Armāns (Arman) (1928—2005) — mākslinieks;
  • Alfrēds Binē (Alfred Binet) (1857—1911) — psihologs;
  • Surija Bonalī (Surya Bonaly) (1973) — daiļslidotāja;
  • Milēna Demonžo (Mylène Demongeot) (1935—2022) — franču aktrise;
  • Džuzepe Garibaldi (Giuseppe Garibaldi) (1807—1885) — Itālijas nacionālais varonis;
  • Albērs Kalmets (Albert Calmette) (1863—1933) — mikrobiologs;
  • Henrijs Kevendišs (Henry Cavendish) (1731—1810) — angļu zinātnieks;
  • Īvs Kleins (Yves Klein) (1928—1962) — mākslinieks;
  • Andrē Masena (André Masséna) (1758—1817) — maršals;
  • Jevgeņijs Patons (Евгений Патон) (1870—1953) — Ukrainas un PSRS inženieris.

Atsauces

Ārējās saites