Metsepole
Metsepole (lībiešu: Mõtsa pūol) bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu. Metsepoles dienvidos atradās Lēdurgas zeme, ko reizumis uzskata par atsevišķu līvu pilsnovadu, un Turaidas zeme. Uz austrumiem pletās Idumeja, Imera un citas Tālavas latgaļu zemes. Ziemeļos tā robežojās ar Sakalas zemi. Metsepoles galvenā pilskalna atrašanās vieta nav noskaidrota, apzināti Skultes, Liepupes, Limbažu pilskalni.
| |||||||||||||||||||||
Metsepoles galvenais pilskalns
Izteiktas hipotēzes, ka galvenais pilskalns bijis Liepupes tuvumā, kur pie pilskalna ar raksturīgiem viduslaiku nocietinājumiem ir vēl sena baznīca, vai arī Skultē pie Aģes upes (Bielenstein, 1892), kur ir pavisam neliels pilskalns pie Stārastiem. Tā tuvumā Skultē gan atrodas sena baznīca, bet rakstītie avoti pie Aģes upes 1545. gadā min kādu Meszekules ciemu, kas varbūt ir tāla atskaņa no kādreiz lielā Metsepoles apgabala nosaukuma. Iespējams, ka vienā no šiem centriem atradusies Metsepoles pils (castrum Mezepol), kas minēta 1226.gadā.
Mazāk ticama ir hipotēze, ka Metsepoles centrs būtu atradies netālu no Dikļiem, kur pie Grebu mājām ir divi pilskalni, par kuru hronoloģiju nav skaidrības, tāpat kā par šķietamu uzkalniņu kapulauku šo pilskalnu tuvumā (Brastiņš, 1930). Šis rajons atrodas tālu no minētā lielā ceļa gar jūru un tāpēc arī nav piemērots karaspēka pulcēšanās vietai. Vājš atbalsts šai hipotēzei ir jaunākas cilmes vietvārds Mežmuiža (Brastiņš, 1930), kas nav minēts zviedru 17. gs. revīzijās un 17.-18. gs. kartēs[1].
Nosaukuma izcelsme
Līvu valodā mõtsa pūol nozīmē "mežaina vieta vai meža puse". Mūsdienu igauņu valodā mets nozīmē "mežs" un pool — "apkārtne", "puse". Somiski šo pašu vārdu raksta metsänpuoli.
Pirmās rakstiskās ziņas Indriķa hronikā, kur rakstīts, ka 13. gadsimta sākumā Metsepolē dzīvojuši līvi.
Tagad senais līvu Metsepoles novads ietilpst Limbažu un Saulkrastu novada teritorijā, kā arī Valmieras novada ziemeļrietumu teritorijā.
Vēsture
1206. gadā priesteris Aleksandrs pēc bīskapa Alberta norādījuma apmetās Metsepoles novadā, kristīja vietējos līvus un sāka celt baznīcu. 1207. gadā pieminēta Metsepoles kristīgā draudze. 1207. gadā Līvzemes dalīšanas līguma rezultātā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā.
1210. gada ziemā cauri Metsepolei kristiešu karaspēks iebruka igauņu apdzīvotajā Sontaganā. Sekoja igauņu cilšu iebrukums Metsepolē, kur viņi ar trim karapulkiem pilnīgi izpostījuši novadu, saukts arī par Pirmo karagājienu uz Sontaganu.
1211. gadā igauņu ciltis atkārtoti izpostīja Metsepoli jeb Kauja pie Turaidas. Pēc kara sākās liela sērga, kuras laikā apmira liela daļa līvu.
Atsauces
Ārējās saites
- Latvijas karte 12. gs. beigās
- Teritorijas vēsturiskā attīstība
- Limbažu Rajons
- Mūsu arheoloģiskie novadi
- Līvu lībiešu savienības mājas lapa
