Mārita Bjergena
Mārita Bjergena (norvēģu: Marit Bjørgen; dzimusi 1980. gada 21. martā Tronheimā, Norvēģijā) ir norvēģu distanču slēpotāja. Viņa ir astoņkārtējā olimpiskā čempione, pēc izcīnīto medaļu daudzuma — veiksmīgākā sportiste ziemas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu distanču slēpošanā vēsturē. 18 reizes uzvarējusi pasaules čempionāta distancēs un četras reizes — Pasaules kausa kopvērtējumā, kā arī guvusi visvairāk uzvaru Pasaules kausa posmos starp distanču slēpotājiem.
Karjera
Slēpo no 7 gadu vecuma, 12 gadu vecumā sākusi nopietni trenēties distanču slēpošanā.
Pasaules kausa izcīņā startē kopš 1999. gada. Viņa ir uzvarām bagātākā sportiste, kopumā izcīnījusi 64 Pasaules kausa posmu uzvaras (95 reizes kāpusi uz goda pjedestāla), kas ir augstākais sasniegums vīriešu un sieviešu starpā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules kausa kopvērtējumā (2005, 2006, 2012), divas reizes uzvarējusi distances ieskaitē, četras reizes — sprinta ieskaitē.
Piedalījusies piecās ziemas olimpiskajās spēlēs. 2002. gada Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā izcīnīja sudrabu stafetē, 2006. gadā Turīnā — sudrabu 10 km klasiskajā slēpojumā. 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā M. Bjergena kļuva par medaļām bagātāko sportisti, izcīnot kopā 5 medaļas, no tām 3 bija zelta. Viņa pārliecinoši uzvarēja sprintā (klasiskajā stilā) un iedzīšanā (abi slēpošanas stili), kā arī finišēja trešā pirmajā slēpotāju sacīkstē — 10 km brīvā stila distancē. M. Bjergena palīdzēja pie zelta medaļām tikt arī Norvēģijas stafetes komandai. Pēdējā sacensību veidā — 30 km klasiskā stila slēpojumā — viņa finišā tikai 0,3 sekundes zaudēja Polijas slēpotājai Justīnai Kovaļčikai un izcīnīja sudraba medaļu. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs jau pirmajā disciplīnā guva uzvaru, kļūdama par čempioni 15 km skiatlona (abos slēpošanas stilos ar slēpju nomaiņu) distancē. M. Bjergena 33 gadu un 324 dienu vecumā kļuva par vecāko čempioni individuālajās sacensībās distanču slēpošanā Olimpisko spēļu vēsturē.[1] Vēl viņa zeltu izcīnīja komandu sprintā un 30 km brīvā stila distancē. Ar 6 zelta, 3 sudraba un 1 bronzas medaļu Bjergena ir veiksmīgākā sieviete ziemas olimpisko spēļu vēsturē, tāpat viņa ir trešā sieviete, kas izcīnījusi 10 medaļas.[2] 2018. gada Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā kļuva par čempioni 4x5 km stafetē un 30 km brīvajā stilā, izcīnīnija sudrabu 15 km skiatlonā, divas bronzas medaļas — 10 km brīvajā stilā un komandu sprintā. Pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Bjergena kļuva par visu laiku titulētāko sportistu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.
Ar izciliem panākumiem startējusi arī Pasaules čempionātā, kur ar izcīnītām 18 zelta, 5 sudraba un 3 bronzas medaļām ir viena no medaļām bagātākajām sportistēm (vairāk zelta medaļu ir tikai Krievijas sportistei Jeļenai Velbei). Pa četrām zelta medaļām ir izcīnījusi divos Pasaules čempionātos: 2011. gadā Oslo un 2013. gadā Valā di Fjemmē.
2005. gadā tikusi atzīta par Norvēģijas Gada labāko sportisti.
Lai mazinātu astmas ietekmi uz startiem, M. Bjergenai ir atļauts lietot medikamentus, kas līdz 2011. gadam bija iekļauti Pasaules antidopinga aģentūras dopinga vielu sarakstā.
Sasniegumi
Olimpiskās spēles
| Distance | Sprints | 10 km | Iedzīšana/Skiatlons 2×7,5 km | 30 km | Stafete | |||
| Brīvais | Klasiskais | Brīvais | Klasiskais | Sprints | 2×5 km | |||
2002 Soltleiksitija | — | — | 50[1] | — | — | 14 | — |  |
2006 Turīna | 18 | — | — | | DNF | — | 4 | 5 |
2010 Vankūvera | — |  |  | — | | | — | |
2014 Soči | 11 | — | — | 5 | | | | 5 |
- 1.^ Sacensības notika 15 km distancē.
Pasaules čempionāts
| Distance | Sprints | 10 km | Iedzīšana 2×7,5 km | 30 km | Stafete | |||
| Brīvais | Klasiskais | Brīvais | Klasiskais | Sprints | 2×5 km | |||
2001 Lahti | — | — | — | 24 | 19[2] | — | — | — |
| 2003 Vāla di Fjemme |  | — | — | 24[3] | — | — | — |  |
2005 Oberstdorfa | — | 16 |  | — | | | | |
2007 Saporo | — | 10 | 22 | — | 12 | 9 | | |
2009 Libereca | 9 | — | — | 16 | 19 | — | — | 4 |
2011 Oslo | | — | — | | | | — | |
| 2013 Vāla di Fjemme | — | | | — | | | — | |
Pasaules kauss
| Sezona | Kopvērtējums | Distanču kauss | Sprinta kauss | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Vieta | Punkti | Vieta | Punkti | Vieta | Punkti | ||
| 2000.—2001. | 53. | 55 | - | - | 48. | 19 | |
| 2001.—2002. | 32. | 131 | - | - | 36. | 44 | |
| 2002.—2003. | 6. | 508 | - | - | 1. | 485 | |
| 2003.—2004. | 2. | 1139 | 11. | 394 | 1. | 745 | |
| 2004.—2005. | 1. | 1320 | 1. | 740 | 1. | 625 | |
| 2005.—2006. | 1. | 1036 | 4. | 642 | 1. | 394 | |
| 2006.—2007. | 2. | 941 | 4. | 405 | 6. | 216 | |
| 2007.—2008. | 11. | 690 | 6. | 502 | 16. | 188 | |
| 2008.—2009. | 10. | 708 | 9. | 435 | 15. | 147 | |
| 2009.—2010. | 2. | 1320 | 2. | 636 | 2. | 484 | |
| 2010.—2011. | 2. | 1578 | 2. | 775 | 4. | 403 | |
| 2011.—2012. | 1. | 2689 | 1. | 1448 | 3. | 521 | |
| 2012.—2013. | 4. | 1148 | 6. | 492 | 7. | 256 | |
Atsauces
Ārējās saites
- Olympedia profils (angliski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- FIS profils (distanču slēpošana) (angliski)