Mariānske Lāzņe

Mariānske Lāzņe (čehu: Mariánské Lázně, izrunā: [ˈmarɪjaːnskɛː ˈlaːzɲɛ]), agrākā Marienbāde (vācu: Marienbad) ir kūrorta pilsēta Karlovi Varu apgabalā Čehijā. Pilsētā ir daudz parku un greznu māju, kas uzceltas 19. gadsimta otrajā pusē.

Mariānske Lāzņe
Mariánské Lázně
Mariānskes Lāzņes ēkas
Mariānskes Lāzņes ēkas
Ģerbonis: Mariānske Lāzņe
Ģerbonis
Mariānske Lāzņe (Čehija)
Mariānske Lāzņe
Mariānske Lāzņe
Koordinātas: 49°57′53″N 12°42′04″E / 49.964722°N 12.701111°E / 49.964722; 12.701111 12°42′04″E / 49.964722°N 12.701111°E / 49.964722; 12.701111
ValstsKarogs: Čehija Čehija
ApgabalsKarlovi Varu apgabals
Platība
 • Kopējā51,79 km2
Augstums578 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā14 225
 • blīvums247,1/km²
Laika joslaCET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST)CEST (UTC+2)
Mājaslapawww.marianskelazne.cz
Mariānske Lāzņe Vikikrātuvē
Marienbādes skats (1900).

Vēsture

Pilsēta radusies pie Sudetu kalnu minerālūdeņu avotiem Bohēmijas karalistes laikā 18. gadsimta beigās, kad Teplas abatijai piederošos dziednieciskos Aušovices avotus (Auschowitzer Quellen) pārdēvēja par Marijas avotu (Marienquelle), bet apdzīvoto vietu par Marijas dziednīcu jeb Marienbādi. 1868. gadā Marienbāde ieguva pilsētas tiesības. 1872. gadā līdz Marienbādei uzcēla dzelzceļa līniju no Egeras (tagad Hebas).Marienbādes kūrortā ārstējušies daudzi slaveni cilvēki un Eiropas valstu valdnieki, piemēram, Johans Volfgangs fon Gēte, Frideriks Šopēns, Tomass Edisons, Rihards Vāgners, Eduards VII, Nikolajs II, Francis Jozefs I un daudzi citi.No 1932. līdz 1936. gadam Marienbādē notika vairāki kongresi medicīniskās sintēzes veicināšanai, kurus organizēja latviešu profesors Mārtiņš Zīle.

Pēc Minhenes vienošanās 1938. gada septembrī Marienbādi okupēja Vācija, bet Otrā pasaules kara beigās to ieņēma ASV karaspēks. Saskaņā ar Čehoslovākijas prezidenta Beneša dekrētiem līdz 1946. gadam no Mariānskes Lāzņes padzina tās vācvalodīgos iedzīvotājus.

Atsauces

Ārējās saites