Madonas apriņķis
Madonas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
| Madonas apriņķis (1924—1949) | ||||
|---|---|---|---|---|
 Madonas apriņķis 1940. gadā | ||||
| ||||
| Centrs: | Madona | |||
| Kopējā platība: | 3966,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (1935): | 72 369 | |||
| Blīvums (1935): | 18.2 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1924. gadā | |||
| Likvidēts: | 1949. gadā | |||
Latvijas Republikas sastāvā
Madonas apriņķis tika izveidots 1924. gada administratīvajos pārkārtojumos, no Cēsu apriņķa 34 un Valkas apriņķa 8 pagastiem[1][2]:
No Cēsu apriņķa: | No Valkas apriņķa: |
1925. gadā vairākiem pagastiem piešķīra jaunus nosaukumus: Bučauskas pagasts pārdēvēts par Virānes, Iršu par Pērses, Iršu kolonijas par Iršu, Lautera-Viesienas par Viesienas, Liepkalnes-Ozolu par Liepkalnes, Ļaudonas-Odzienas par Mētrienas, Oļu-Apeltienas par Oļu un Vietalvas-Odzienas par Odzienas pagastu[3].
Uz 1927. gadu Madonas apriņķī bija 1 pilsēta, 1 miests, 42 pagasti un 9161 apdzīvotas vietas[nepieciešama atsauce]. Lielākās apdzīvotas vietas bija Madona, Gulbene, Lubāna, Cesvaine, Stāmeriena, Litene, Liezēre, Jaungulbene un Ļaudona. Apriņķa platība bija 3966,9 km2. Madonas apriņķis robežojās ar Rīgas apriņķi, Cēsu apriņķi, Valkas apriņķi, Abrenes apriņķi, Rēzeknes apriņķi un Daugavpils apriņķi.
1936. gadā Pērses pagasts pievienots Odzienas pagastam[4].
Teritoriālais iedalījums
1940. gada sākumā Madonas apriņķī bija 2 pilsētas un 41 pagasts:[6]
Pilsēta | Pagasti |
Latvijas PSR sastāvā
1947. gada 16.oktobrī no Madonas apriņķa tika atdalīts Gulbenes apriņķis. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Madonas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Ērgļu, Krustpils, Madonas un Pļaviņu rajonos.[7][6]
