Māte Terēze
Māte Terēze, katoļu baznīcā pazīstama kā Svētā Terēze no Kalkutas,[1] īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu (albāņu: Anjezë Gonxhe Bojaxhiu; dzimusi 1910. gada 26. augustā, mirusi 1997. gada 5. septembrī), bija albāņu izcelsmes katoļu sabiedriskā darbiniece. Žēlsirdības misionāru reliģiskā ordeņa dibinātāja. Kļuva slavena ar žēlsirdības darbu Kalkutas nabadzīgo iedzīvotāju vidū. 1979. gada Nobela miera prēmijas laureāte.[2] 2016. gada 4. septembrī kanonizēta par svēto.
| ||||||||||||||||||
Biogrāfija
Dzimusi albāņu ģimenē Osmaņu impērijas pilsētā Skopjē (tagad tā ir Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta). Kad meitenei bija 12 gadi, viņa pārsteidza savu ģimeni, paziņojot, ka grib kļūt par mūķeni. 18 gadu vecumā devās uz Īriju, iestājās loratenciešu klosterī, kur pieņēma vēlāk visai pasaulei zināmo vārdu — Terēze. Vēlāk viņu nosūtīja uz Kalkutu Britu Indijā, kur loratenciešu vadītā vidusskolā mācīja ģeogrāfiju turīgo indiešu meitenēm. Vēlāk Terēze kļuva par šīs skolas direktori.
Izšķirošo lēmumu mainīt dzīvi un pievērsties nabadzības novārdzinātajiem Māte Terēze pieņēma pēc 20 skolā nostrādātajiem gadiem. 1948. gadā no Romas pāvesta Pija XII saņēma atļauju dzīvot kā neatkarīgai mūķenei. 1950. gadā Vatikāns oficiāli paziņoja par Mātes Terēzes Žēlsirdības ordeņa nodibināšanu. 1965. gadā pāvests Pāvils VI atļāva Terēzes vadītajai labdarības misijai sākt darbu arī ārpus Indijas. Mātes Terēzes nāves brīdī vairāk nekā 5000 mūķeņu aptuveni 100 valstu 600 patversmēs rūpējās par pamestiem bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem. 1979. gadā Māte Terēze saņēma Nobela miera prēmiju, kuru ziedoja savas kustības patversmēm — viņa atteicās arī no Nobela prēmijas laureātu svinīgā mielasta, lūdzot, lai tam paredzētos līdzekļus atdotu viņas aprūpējamiem.
Māte Terēze nomira 1997. gada 5. septembrī. Viņas bērēm Indijā bija piešķirts valsts ceremonijas statuss. Tajās piedalījās ap 20 000 cilvēku, taču abpus 10 kilometrus garajam ceļam, ko lafete ar mātes Terēzes mirstīgajām atliekām veica līdz apbedījuma vietai, stāvēja apmēram miljons cilvēku. 2003. gada 19. oktobrī Jānis Pāvils II Māti Terēzi beatificēja. 2016. gada 4. septembrī pāvests Francisks Māti Terēzi kanonizēja par svēto.
Viņa savas dzīves laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus: 1978. gadā — Balzana prēmiju, 1979. gadā — Nobela miera prēmiju, 1980. gadā — Bharat Ratna, 1985. gadā — Prezidenta brīvības medaļu. Pazīstamas ir mātes Terēzes grāmatas par garīgiem jautājumiem, vairākas sarakstītas kopā ar domubiedru brāli Rožē - Tezē kopienas radītāju.
Māte Terēze bija daudzu mīlēta un cienīta labdarības darbu un nesavtīguma dēļ, tomēr arī plaši kritizēta, īpaši par kontracepcijas noliegšanu un sliktajiem dzīves apstākļiem izveidotajās patversmēs.[3][4][5][6]
Atsauces
Literatūra
- Smoker, Barbara (1 February 1980). "Mother Teresa – Sacred Cow?". The Freethinker (journal). Arhivēts no oriģināla 2014-09-05. Atjaunināts: 2014-09-05.
- .
- Hitchens, Christopher (20 October 2003). "Mommie Dearest". Slate. Arhivēts no oriģināla 2014-09-05. Atjaunināts: 2014-09-05.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Māte Terēze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Mātes Terēzes biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Anvars Sādāts Menahems Begins | Nobela miera prēmija 1979. gads | Pēctecis: Adolfo Peress Eskivels |