Mārtiņš Staķis
- Raksts
- Diskusija
Rīki
Vispārīgi
Drukāt/eksportēt
Citos projektos
Mārtiņš Staķis | |
---|---|
Mārtiņš Staķis 2022. gadā | |
Rīgas domes deputāts | |
Amatā 2020. gada 2. oktobris — 2024. gada 28. jūnijs | |
Prezidents | Egils Levits, Edgars Rinkēvičs |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš, Evika Siliņa |
Pēctecis | Agnese Logina |
Rīgas domes priekšsēdētājs | |
Amatā 2020. gada 2. oktobris — 2023. gada 5. jūlijs | |
Vietnieks (i) | Vilnis Ķirsis (2020—2023) Linda Ozola (2020—2023) Edvards Ratnieks (2022—2023) Edvards Smiltēns (2020—2022) |
Prezidents | Egils Levits |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Priekštecis | Pagaidu administrācija (iepriekš Oļegs Burovs) |
Pēctecis | Vilnis Ķirsis |
13. Saeimas deputāts | |
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2020. gada 5. jūnijs | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Dzimšanas dati | 1979. gada 4. jūlijā (45 gadi) Tukums, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Rīga, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija |
|
Partiju apvienība | Attīstībai/Par! (2017—2022) |
Tēvs | Juris Staķis |
Māte | Dagnija Staķe |
Dzīvesbiedrs(-e) | Ilze Paidere-Staķe |
Bērni | divi dēli |
Profesija | uzņēmējs, politiķis |
Augstskola |
|
Reliģija | luterānis |
Mārtiņš Staķis (dzimis 1979. gada 4. jūlijā Tukumā)[1] ir latviešu uzņēmējs, zemessargs un politiķis, šobrīd ir Rīgas domes deputāts. Bijis Rīgas domes priekšsēdētājs (2020—2023) un 13. Saeimas deputāts. Pārstāvējis apvienību "Attīstībai/Par!" un partiju "Kustība Par!", kuras pametis 2022. gada martā. 2024. gadā iestājies partijā "Progresīvie".
Vecāki — Juris un Dagnija Staķe, bijusī ministre un Saeimas deputāte.[2] Bērnību pavadījis Tumē pie Tukuma.
Absolvējis Tukuma Raiņa ģimnāziju un 2004. gadā ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ar specializāciju pašvaldību organizācijā, mācījies vadības izglītības programmā Somijā (Helsinki School of Economics).[3]
M. Staķis pelnīt sācis pusaudža gados, tirgojot dažādus no Rīgas atvestus sīkumus un spirtu, tomēr tēva iespaidā atstājis spirta biznesu.[4] Oficiālās darba gaitas sāka uzreiz pēc skolas absolvēšanas, strādājot Mono-M alkohola vairumtirdzniecības veikalā un pēc tam Narvesen veikalu ķēdē,[4] pēdējos darba gados — kā mārketinga direktors (1999. līdz 2010. gads). Kopš 2010. gada ir uzņēmējs, Illy kafijas izplatītājs un Innocent Cafe īpašnieks.[3]
Sabiedrības atpazīstamību ieguva, vadot LTV1 reliģijas un ētikas jautājumu raidījumu "Saknes Debesīs",[5] kā arī aktīvi darbojoties Zemessardzē un kā brīvprātīgais treneris izglītības programmā MOT.[6]
M. Staķis ir viens no kora "Pa Saulei" dibinātājiem un dalībniekiem, kā arī Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu draudzes valdes loceklis.[7] Tāpat viņš ir sabiedriskās iniciatīvas “Ū vitamīns” autors, kas pastāv par bezmaksas dzeramā ūdens pasniegšanu kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās vietās.[8]
2017. gada augustā Mārtiņš Staķis piedalījās politiskās partijas "Kustība Par!" dibināšanā, un tika ievēlēts partijas valdē.[9] Kopš partijas dibināšanas, Mārtiņš aktīvi darbojies gan kā partijas izpilddirektors (līdz 2018. gadam), gan arī tās priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs.[10]
13. Saeimas vēlēšanās M. Staķis kandidēja no politiskās apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā. Priekšvēlēšanu laikā viņš bija apvienības aizsardzības ministra amata kandidāts,[11] pēc mandāta iegūšanas kļuva par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru.
13. Saeimā M. Staķis darbojās kā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājas biedrs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas loceklis, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošās valsts aizsardzības apakškomisijas loceklis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija, vadītājs deputātu grupai sadarbības veicināšanai ar Singapūras parlamentu un darbojas arī darba grupās sadarbības veicināšanai ar ASV, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Dānijas, Somijas, Izraēlas, Japānas un Kanādas parlamentiem.[12] Saeimas tribīnē pārsvarā runājis par aizsardzības, Zemessardzes, valsts robežu, Nacionālo bruņoto spēku likumiem.[13]
Gatavojoties 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, M. Staķis nolika Saeimas deputāta mandātu (viņa vietā stājās Krista Baumane).
2020. gada 29. augusta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" apvienības saraksta līderis un domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Pēc veiksmīgas priekšvēlēšanu kampaņas saraksts ieguva pirmo vietu (44619 balsis, 26,16%) un 18 mandātus jaunajā Rīgas domes sasaukumā. Pats M. Staķis kā saraksta līderis saņēma 24 661 plusus un 1304 svītrojumus un tika nosaukts par potenciālās domes koalīcijas domes priekšsēdētāja kandidātu.[14] Jaunā domes sasaukuma pirmajā sēdē 2. oktobrī M. Staķis ar 46 deputātu balsīm par un 11 balsīm pret tika ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.[15]
2022. gada 24. martā pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja koalīcijas izstrādāto Rīgas teritorijas plānojumu, Staķis paziņoja par izstāšanos no apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Kustība Par!".[16]
2023. gada 3. jūlijā Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata, šo lēmumu saistītot ar disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām,[17] un 5. jūlijā amatā stājās domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, viens no viņa vietniekiem Vilnis Ķirsis.[18]
2023. gada novembrī M. Staķis kļuva par aizsardzības ministra Andra Sprūda ārštata padomnieku. 2024. gada janvārī M. Staķis iestājās partijā "Progresīvie"[19] un no tās saraksta kandidēs 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: amats īslaicīgi likvidēts, domes darbu vadīja pagaidu administrācija (iepriekš Oļegs Burovs) | Rīgas domes priekšsēdētājs 2020. gada 2. oktobris — 2023. gada 5. jūlijs | Pēctecis: Vilnis Ķirsis (kā pienākumu izpildītājs) |
|
|
|
|