Ludmila Kondratjeva
Ludmila Kondratjeva (krievu: Людми́ла Андре́евна Кондра́тьева, dzimusi 1958. gada 11. aprīlī ir bijusī PSRS vieglatlēte, kas specializējās sprinta distancēs, olimpiskā čempione, PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1978). Sacensībās pārstāvēja Rostovas apgabala sporta biedrību "Burevestņik" (Буревестник).[1]
| Personas dati | |||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi | 1958. gada 11. aprīlī Šahti, Rostovas apgabals, PSRS (tagad  Krievija) | ||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | PSRS | ||||||||||||||||||||||
| Augums | 168 cm | ||||||||||||||||||||||
| Svars | 57 kg | ||||||||||||||||||||||
| Izglītība | Rostovas Valsts pedagoģiskais institūts (1981) | ||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | |||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | ||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | sprints | ||||||||||||||||||||||
| Profesionāles karjera | 1973—1988 | ||||||||||||||||||||||
| Klubs | "Burevestņik" (Rostova pie Donas) | ||||||||||||||||||||||
| Treneris | Valerijs Sokovņins | ||||||||||||||||||||||
| Dalība sacensībās | |||||||||||||||||||||||
| Dalība OS | 2 (1980, 1988) | ||||||||||||||||||||||
| Dalība EČ | 5 (1962, 1966, 1969, 1971, 1974) | ||||||||||||||||||||||
| Personiskie rekordi | |||||||||||||||||||||||
| 100 m | 10,87 sek (1980) | ||||||||||||||||||||||
| 200 m | 22,31 m (1980) | ||||||||||||||||||||||
Medaļas
| |||||||||||||||||||||||
Biogrāfija
Ludmila Kondratjeva sāka trenēties dažādās vieglatlētikas disciplīnās Rostovas pie Donas sporta skolā. Viņas pirmā trenere bija Ņina Lazarčenko. Ludmila pirmos nopietnos rezultātus uzrādīja 1972. gadā, un eksperti sākumā viņā saskatīja daudzsološu daudzcīņnieci. 1973. gadā 15 gadu vecumā viņa sasniedza PSRS čempionāta finālu 200 metru skrējienā un izpildīja PSRS sporta meistara normu. Kļuva skaidrs, ka viņas aicinājums ir sprints.[2]
1975. gada pavasarī Ludmila pārgāja pie jaunā trenera Valērija Sokovņina. Jaunā sportiste, kura uzrādīja labus rezultātus junioru sacensībās, kļuva par PSRS izlases kandidāti 1976. gada olimpiskajām spēlēm. Neskatoties uz to, treneris nolēma neforsēt sagatavošanos un par mērķi izvirzīja nākamo Eiropas čempionātu.[3][4]
1978. gadā Kondratjeva pirmo reizi uzvarēja PSRS čempionātā. Pirmās lielākās starptautiskās sacensības, Eiropas čempionāts Prāgā 1978. gadā, Kondratjevai sagādāja lielus panākumus, viņa uzvarēja 200 metru skrējienā un 4x100 metru stafetē.
1980. gada jūnijā Kondratjeva pārspēja 100 metru pasaules rekordu (10,87). Olimpisko spēļu 100 metru sacensību finālā Maskavā viņa kļuva par čempioni, par 0,01 sekundi apsteidzot spēļu favorīti VDR sportisti Marlīsu Gēru. Šajās sacensībās Ludmila guva nopietnu savainojumu, nevarēja piedalīties 4 × 100 m stafetē un spēja atgūties tikai 1982. gadā. Kondratjevai boikota dēļ nācās izlaist 1984. gada olimpiskās spēles, lai gan togad viņa bija labā sportiskā formā.[2]
1988. gadā olimpiskajās spēlēs Seulā PSRS izlases sastāvā viņa ieguva bronzu 4 × 100 metru stafetē. Pēc spēlēm viņa beidza sportistes karjeru.
1981. gadā L. Kondratjeva absolvēja Rostovas Valsts pedagoģisko institūtu. Viņa strādāja par treneri, apmācīja Krievijas junioru apvienoto vieglatlētikas komandu. 2006. gadā viņa strādāja par Indonēzijas vieglatlētikas izlases treneri.[5]
Apbalvojumi un pagodinājumi
- Tautu Draudzības ordenis (1980)
- Ordenis "Goda zīme" (1985)
Atsauces
Ārējās saites
- Olympedia profils (angliski)
- IAAF profils (angliski)
- Trach and Field vieglatlētes profils (angliski)