Latvijas Sociāldemokrātiskā partija

Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija tika dibināta 1990. gada aprīlī, no Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) atšķeļoties daļai biedru. Partiju sākotnēji vadīja Ivars Ķezbers. Partija tā paša gada septembrī tika pārsaukta par Latvijas Demokrātisko darba partiju.^[1] Par tās vadītāju vēlāk kļuva Juris Bojārs. 1993. gadā notikušajās 5. Saeimas vēlēšanās tā ieguva 0,94% balsu, tādējādi nepārvarot 4% barjeru un netiekot Saeimā. 1995. gadā notikušajās 6. Saeimas vēlēšanās LDDP, kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju (LSDSP) un Latvijas Apkrāpto cilvēku aizstāvības partiju "Taisnība" izveidoja apvienību "Darbs un taisnīgums". Tā ieguva 4,56% balsu, tā nepārvarot pirms šīm vēlēšanām paaugstināto — 5% — barjeru.

1997. gada janvārī LDDP un LSDP vienojās par kopīgu dalību togad paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās,^[2] bet 25. oktobrī abas partijas izveidoja Latvijas Sociāldemokrātisko apvienību ar mērķi sasniegt labus rezultātus 1998. gada Saeimas vēlēšanās.^[3] Apvienība ieguva 14 vietas. 1999. gada 29. maijā notika apvienošanās ar LSDSP, par vienotās partijas vadītāju kļuva Juris Bojārs.^[4]