Komplementārā un alternatīvā medicīna
Komplementārā un alternatīvā medicīna (angļu: complementary and alternative medicine, CAM[1]) jeb papildinošā un alternatīvā medicīna ir apkopojošs nosaukums diagnostikas un ārstniecības metodēm, kas atšķiras no Rietumu valstīs tradicionāli pieņemtajām biomedicīnas metodēm,[2] tādēļ reizumis tā tiek saukta par nekonvencionālo vai netradicionālo medicīnu (krievu: нетрадиционная медицина). Globalizācijas apstākļos pieaug tendence integrēt biomedicīnas metodes ar komplementārās un alternatīvās medicīnas metodēm, veidojot jaunu izpratni par integratīvo medicīnu jeb holistisko medicīnu.
Raksturojums
Galvenās atšķirības starp tradicionālo Rietumu biomedicīnu un komplementāro un alternatīvo medicīnu:[3]
Rietumu biomedicīna | Komplementārā un alternatīvā medicīna | |
---|---|---|
Izziņas metode | etioloģiski analītiskā | fenomenoloģiski sintētiskā |
Klīniskie pētījumi | kvantitatīvi eksperimentāli | kvalitatīvi hermeneitiski |
Ārstēšanas pamatprinicips | antagonistisks | regulatīvs |
Domāšanas veids | kauzāls | analogs |
Pieeja | duāla (ķermeņa un psihes nošķiršana) | holistiska |
Aprakstošie modeļi | šūnu bioloģija, fizioloģija | sinerģija, vitālisms |
Izziņas loma | operatīva | integratīva |
Sociālā integrācija | profesionālā medicīna | laju (dziednieku) iesaiste |
Iedalījums
ASV Nacionālie Veselības Institūti (National Institutes of Health) komplementārās un alternatīvās medicīnas metodes iedala četros atšķirīgos paveidos:[1]
- dabas vielu (augu preparātu, uzturlīdzekļu, vitamīnu) lietošana, kas nav apstiprināta ar zinātniskām metodēm;
- metodes, kas uzsver psihes un ķermeņa vienotību, kā joga, taiči, meditācija u.c.;
- manuālās metodes kā osteopātija, hiroprakse, masāža;
- bioenerģijas metodes kā reiki, akupresūra u.c.
Pie komplementārās un alternatīvās medicīnas pieder arī paralēli Rietumu biomedicīnai vēsturiski attīstījušās Austrumu medicīnas sistēmas kā ājurvēda, tradicionālā Ķīnas medicīna, Tibetas medicīna, kā arī jaunākas sistēmas kā homeopātija, naturopātija.
Kritika
Komplementārās un alternatīvās medicīnas pretinieki apgalvo, ka tās efektivitāte un drošums nav pierādāmi ar nejaušinātiem, dubultakliem un placebo kontrolētiem zinātniskiem pētījumiem.[4]