Komplementārā un alternatīvā medicīna

Komplementārā un alternatīvā medicīna (angļu: complementary and alternative medicine, CAM[1]) jeb papildinošā un alternatīvā medicīna ir apkopojošs nosaukums diagnostikas un ārstniecības metodēm, kas atšķiras no Rietumu valstīs tradicionāli pieņemtajām biomedicīnas metodēm,[2] tādēļ reizumis tā tiek saukta par nekonvencionālo vai netradicionālo medicīnu (krievu: нетрадиционная медицина). Globalizācijas apstākļos pieaug tendence integrēt biomedicīnas metodes ar komplementārās un alternatīvās medicīnas metodēm, veidojot jaunu izpratni par integratīvo medicīnu jeb holistisko medicīnu.

Raksturojums

Galvenās atšķirības starp tradicionālo Rietumu biomedicīnu un komplementāro un alternatīvo medicīnu:[3]

Rietumu biomedicīnaKomplementārā un alternatīvā medicīna
Izziņas metodeetioloģiski analītiskāfenomenoloģiski sintētiskā
Klīniskie pētījumikvantitatīvi eksperimentālikvalitatīvi hermeneitiski
Ārstēšanas pamatprinicipsantagonistisksregulatīvs
Domāšanas veidskauzālsanalogs
Pieejaduāla (ķermeņa un psihes nošķiršana)holistiska
Aprakstošie modeļišūnu bioloģija, fizioloģijasinerģija, vitālisms
Izziņas lomaoperatīvaintegratīva
Sociālā integrācijaprofesionālā medicīnalaju (dziednieku) iesaiste

Iedalījums

ASV Nacionālie Veselības Institūti (National Institutes of Health) komplementārās un alternatīvās medicīnas metodes iedala četros atšķirīgos paveidos:[1]

  • dabas vielu (augu preparātu, uzturlīdzekļu, vitamīnu) lietošana, kas nav apstiprināta ar zinātniskām metodēm;
  • metodes, kas uzsver psihes un ķermeņa vienotību, kā joga, taiči, meditācija u.c.;
  • manuālās metodes kā osteopātija, hiroprakse, masāža;
  • bioenerģijas metodes kā reiki, akupresūra u.c.

Pie komplementārās un alternatīvās medicīnas pieder arī paralēli Rietumu biomedicīnai vēsturiski attīstījušās Austrumu medicīnas sistēmas kā ājurvēda, tradicionālā Ķīnas medicīna, Tibetas medicīna, kā arī jaunākas sistēmas kā homeopātija, naturopātija.

Kritika

Komplementārās un alternatīvās medicīnas pretinieki apgalvo, ka tās efektivitāte un drošums nav pierādāmi ar nejaušinātiem, dubultakliem un placebo kontrolētiem zinātniskiem pētījumiem.[4]

Atsauces