Kožodiņu dzimta

Kožodiņu dzimta (Psychodidae) ir divspārņu dzimta, kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām sugām. Kožodiņi ir plaši izplatīti visā pasaulē, izņemot Antarktiku, un parasti sastopami slapjos biotopos, toties pieaugušie īpatņi var būt sastopami arī citur. Dažas sugas ir kosmopolīti.[1] Par kožodiņu bioloģiju ir maz zināms, izņemot tās sugas, kas barojas ar asinīm.[2]

Kožodiņu dzimta
Psychodidae Newman, 1834
Trichomyia urbica
Trichomyia urbica
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaOdveidīgie (Nematocera)
InfrakārtaKožodiņu infrakārta (Psychodomorpha)
VirsdzimtaKožodiņu virsdzimta (Psychodoidea)
DzimtaKožodiņi (Psychodidae)
Iedalījums
  • apakšdzimta: Bruchomyiinae Alexander, 1921
  • apakšdzimta: Horaiellinae Enderlein, 1937
  • apakšdzimta: Phlebotominae Róndani, 1840
  • apakšdzimta: †Protopsychodinae Stebner et al., 2015
  • apakšdzimta: Psychodinae Newman, 1834
  • apakšdzimta: Sycoracinae Jung, 1954
  • apakšdzimta: Trichomyiinae Tonnoir, 1922
Kožodiņu dzimta Vikikrātuvē

Lielākā daļa kožodiņu barojas uz augiem, bet ir zināmas dažas sugas, tostarp Plebotomus ģints pārstāvji, kas barojas ar asinīm un var pārnēsāt infekciozu slimību (galvenokārt leišmaniozes un papatači drudža) ierosinātājus,[3] dažu sugu kāpuri var izraisīt miāzi un kožodiņu ekskrementi var izraisīt bronhiālu astmu.[4]

Ir atklāts daudz izrakteņu (fosilu) kožodiņu sugu. Vissenākā fosilu kožodiņu atradne Libānas dzintarā datēta ar apakšējā krīta laikmetu.[1]

Raksturīpašības

Kožodiņi ir maza izmēra divspārņi, kam ir apmatots ķermenis un spārni.[5] Vissvarīgākās diagnostiskās raksturīpašības ir: 1. antenas ir ar askoīdiem, 2. ir hialīna sensora/sekrēcijas orgāni, 3. uz spārniem ir 4—5R dzīsliņas, 4M dzīsliņa un 1—2Cu dzīsliņas.[2]

Kāpuri ir bez kājām, pelēcīgā krāsā ķermeņa vidū un tumšākā krāsā abos ķermeņa galos.[4]

Kožodiņi dēj no 30 līdz 200 olām. Olas ir brūnā vai gaišā krēmkrāsā. Svarīgākās morfoloģiskas raksturīpašības olu atšķiršanai starp dažādām sugām ir horiona skulptūra, mugurējais pols un aeropile.[4]

Ekoloģija

Kožodiņi ir kosmopolītas sugas, kas lielākoties ir sastopamas mitrā vidē, un lielākā sugu daļa izplatīta tropos. Kāpuri attīstās ūdenstilpēs ar stāvošu vai tekošu ūdenī, krastmalas dūņās, alās, daļēji sadalījušos organiskos materiālos, pūstošā koksnē, ekskrementos un uz augstākām sēnēm. Daži kožodiņi ir sastopami dzīvokļu tualetes un vannas istabās, tai skaitā Clogmia albipunctata un dažas Psychoda sugas, kuru kāpuri barojas uz baktērijām, kas akumulējas nepietiekoši labi funkcionējošos izvadkanālos un kanalizācijā.[2][6][7][8] Pieaugušie kožodiņi no Sycoracinae un Phlebotominae apakšdzimtām barojas ar zīdītāju, rāpuļu asinīm, un dažas sugas ir svarīgi dažādu infekciju izplatītāji visā pasaulē.[5] Lielākais sugu skaits parādās pēc lietus sezonas, tomēr daudz sugu var novērot arī sausajā periodā.[4]

Telmatoscopus albipunctatus kāpuri II, III un IV attīstības pakāpēs un kūniņas ir novērotas Agelaia panamaensis lapseņu kolonijās; iespējams, ka šie kožodiņi periodiski parazitē uz citiem kukaiņiem.[4]

Infekciju izplatīšana

Asinssūcēji kožodiņi ir galvenie leišmaniozes patogēna izplatītāji cilvēkiem un mājdzīvniekiem Amerikas kontinentā un Palearktikā. Kožodiņi var būt arī citu infekciozu slimību izplatītāji. Cilvēkus kožodiņi var inficēt ar tādām slimībām, kā bartoneloze, papatači drudzis, vezikulārā stomatīta vīruss.[5]

Attīstīšanās

Kožodiņu dzīves cikls no olas līdz kūniņai var ilgt no vienas līdz trim nedēļām. Pieaugušo īpatņu dzīves ilgums ir aptuveni divas nedēļas. Kožodiņi dēj līdz 200 olām, no kurām kāpuri parādās 48 stundu laikā. Olas kožodiņi novieto atklātā gaisā mitrās vidē, piemēram, putnu barotavās vai vanniņās, zem podiem, kur ir iestādīti augi, zem gaisa kondicionieriem, vai uz slapjas zemes.[4]

Atsauces

Ārējās saites