Katānija

Katānija
Katānija;
	pilsēta
Catania
; Karogs	; Ģerbonis
	Katānija
	Koordinātas: 37°30′0″N 15°5′25″E / 37.50000°N 15.09028°E 15°5′25″E / 37.50000°N 15.09028°E
Valsts	Itālija
Reģions	Sicīlija
Province	Katānijas province
Platība
• Kopējā	180,88 km2
Augstums	7 m
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	311 584
• blīvums	1 604/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	95121-95131
Tālruņu kods	095
Mājaslapa	www.comune.catania.it
	Katānija Vikikrātuvē

Katānija (itāļu: Catania, sicīliešu: Catania) ir pilsēta Itālijas dienvidos, Sicīlijas austrumu piekrastē pie Jonijas jūras, Etnas vulkāna pakājē. Katānijas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Otrā lielākā pilsēta Sicīlijā pēc Palermo un desmitā lielākā Itālijā. Cauri pilsētas teritorijai plūst divas upes Longina un Amenano, kura virszemē redzama tikai Doma laukuma dienvidu malā.

Atrodas blakus aktīvākajam un lielākajam Eiropas vulkānam Etna, kas septiņas reizes nopostījis pilsētu savu izvirdumu laikā. Postošākais no tiem notika 1669.gadā, kad vulkāna izvirduma laikā lava sasniedza Katāniju un pārklāja ar to visu pilsētu. Pilsēta bija pārvērtusies gruvešos un pelnu kaudzēs. Pēc tam sekoja nākamais tieciens 1693. gadā zemetrīce nopostīja visu, kas vēl bija palicis pāri no pilsētas. Vēlāk sākās milzīgi būvniecības darbi un pilsēta tika uzcelta no jauna, kā galveno celtniecības izejmateriālu izmantojot visur esošo lavu. Pēdējais vulkāna izvirdums notika 2010. gada 8. aprīlī.

Katānija plašāk ir pazīstama ar Senās Romas arhitektūras pieminekļiem un termām, kā arī baroka arhitektūru. Pateicoties tam, tā ir iekļauta UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā. Pilsēta ir pazīstama arī pateicoties universitātei, kura ir vecākā universitāte Sicīlijā.

Vēsture

Tiek uzskatīts, kas pilsētu ir nodibinājuši sengrieķu kolonisti, nosaucot to par Katānu (Κατάνη). Nav noteikts datums, kad pilsēta ir nodibināta, bet pēc Tukidīda datiem, pilsēta ir dibināta neilgu laiku pēc Lentinas, tātad pēc 729. gada pirms mūsu ēras. 476. gadā pirms mūsu ēras pilsētu ieņēma Sirakūzu despots Herons I. Viņš nomainija pilsētas nosaukumu uz Αἴτνη jeb Etnu, un uzskatija sevi par pilsētas dibinātāju. Pēc Herona I nāves Katānijai izdevās atbrīvoties no sirakūziešien, tomēr 403. gadā pirms mūsu ēras tā atkal nonāca Sirakūzu pakļautībā.

Pirmā Pūniešu kara laikā pilsētu ieņēma Senā Roma un tā palika Romas sastāvā turpmākos septiņus gadsimtus. Pēc Rietumromas impērijas krišanas, 535. gadā Katāniju ieņēma Bizantijas karavadonis Belizārijs un tā bija Bizantijas sastāvā līdz 827. gadam, kad to ieņēma arābi.

1071. gadā Katāniju ieņēma normāņi, Rožēra I vadībā. 1434. gadā, aragoniešu valdīšanas laikā, Katānijā tika nodibināta pirmā universitāte Sicīlijā - Siculorum Gymnasium.Īpaši traģiska Katānijai bija 17. gadsimta otrā puse. Vispirms 1669. gadā Etnas izvirdumā pilsēta tika gandrīz pilnīgi sagrauta, bet 1693. gadā spēcīga zemestrrīce nopostīja atlikušo. Pilsēta tika atjaunota baroka stilā.

19. gadsimtā tā kļuva par Katānijas provinces centru. 2.pasaules kara laikā to bombardēja Sabiedroto aviācija.