Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Riežupes krastā pie autoceļa P121 29 km no novada centra Kuldīgas un 119 km no Rīgas.
| Kabile | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 | |
  Kabile | |
| Koordinātas: 56°57′2″N 22°23′56″E / 56.95056°N 22.39889°E 22°23′56″E / 56.95056°N 22.39889°E | |
| Valsts |  Latvija |
| Novads | Kuldīgas novads |
| Pagasts | Kabiles pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1253. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,94 km2 |
| Augstums | 90 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 334 |
| Pasta nodaļa | LV-3314 Kabile |
 Kabile Vikikrātuvē | |
Kabilē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bibliotēka, pasts, ģimenes ārsta prakse, pils muzejs un amatniecības un rokdarbu muzejs. Kabiles muižas ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
Kabile vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa Kursas dalīšanas līgumā kā Kabele (latīņu: Cab(e)le vai Kabilwen) Vanemas zemē. Pēc šī līguma noslēgšanas starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu Kabile piederēja Kuldīgas komturijai. Vēlāk Kabiles nosaukums (vācu: Cabillen (Cabyllen), Kabillen) minēts 1331. gadā sakarā ar ordeņa pils būvi un 1422. gadā feodālo īpašumu izlēņošanas gadījumā.
Ordeņa pastāvēšanas beigu posmā Kabile bija saimniecības muiža. Kabiles muiža piederējusi Heinriham Soblekam (16. gs.), Johanam Dītriham fon Bēram un viņa dzimtai (17.—18. gs.), Heinriham Dītriham Vilhelmam fon Keizerlingam (19. gs.), firstam Oto Andreasam Līvenam (19./20. gs).[3]
Mūsdienu apdzīvotā vieta veidojusies ap muižas centru. Latvijas PSR laikā attīstījās kā kolhoza «Kabile» centrālais ciemats.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
| ||||||||||||||||||||||||