Jumara
Jumara (arī Jumāra, Imara, Imera)[1] ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā. Sākas ziemeļrietumos no Makuļu purva, augštecē nosaukumi Anuļa, Morīte (pēc citiem datiem veidojas satekot Anuļai un Tilgaļu strautam).[2]
| Jumara | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | ZR no Makuļu purva 57°31′27″N 25°13′36″E / 57.52417°N 25.22667°E |
| Nosaukums augštecē | Anuļa |
| Ieteka | Gauja 57°30′18″N 25°22′40″E / 57.50500°N 25.37778°E 25°22′40″E / 57.50500°N 25.37778°E |
| Baseina valstis |  Latvija |
| Garums | 20 km |
| Iztekas augstums | 60,1 m |
| Ietekas augstums | 28,2 m |
| Baseina platība | 98,4 km² |
| Galvenās pietekas | Tilgaļu strauts |
 Jumara Vikikrātuvē | |
Tecējums
Tek pa Burtnieka līdzenumu, uzņem vairākus grāvjus. Lielākās pietekas ir Tilgaļu strauts (labā) un Stinku strauts (kreisā). Lejtecē tek pa dziļu gravu. Uz upes pie Mujāniem un Brandeļiem ūdenskrātuves. Jumaras upes posmā starp autoceļu Valmiera–Jumaras un upes ieteku Gaujā atrodas devona smilšakmens atsegumi ar nosaukumu Jumaras atsegumi.[3] Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kocēni, Brandeļi, Beites, Mujāni. Upi šķērso autoceļš A3.
Vēsture
Jumaras baseinā 13. gadsimta sākumā atradās letgaļu Imeras novads, kurā 1208. gadā savu baznīcu uzcēla katoļu misionārs Latviešu Indriķis. Livonijas krusta karu laikā 1210. gadā notika Kauja pie Imeras, kurā Tālavas zemēs iebrukušie ugauņi sakāva krustnešu karaspēku, kuru sastāvā bija daudz līvu, vendu un letgaļu karavīru.