Jevlaha
Jevlaha (azerbaidžāņu: Yevlax) ir pilsēta Azerbaidžānā, atrodas 265 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Baku. To ieskauj administratīvi nodalītais Jevlahas rajons. 2023. gadā pilsētā bija ap 72 tūkstošiem iedzīvotāju, caur to tek Kūras upe.
| Jevlaha Yevlax | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
 | ||
| ||
  Jevlaha | ||
| Koordinātas: 40°36′52″N 47°08′51″E / 40.61444°N 47.14750°E 47°08′51″E / 40.61444°N 47.14750°E | ||
| Valsts |  Azerbaidžāna | |
| Reģions | Vidus Arana | |
| Administrācija | ||
| • Mērs | Anars Tagijevs | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 1,47 km2 | |
| Augstums | 17 m | |
| Iedzīvotāji (2020)[1] | ||
| • kopā | 69 798 | |
| • blīvums | 47 481,6/km² | |
| • Vieta pēc iedzīvotāju skaita valstī | 9, | |
| Laika josla | AZT (UTC+4) | |
| Transportlīdzekļa reģistrācija | 66 AZ | |
| Mājaslapa | yevlax-ih | |
 Jevlaha Vikikrātuvē | ||
Etimoloģija
Apmetni Eulahajas formā (armēņu: Եւլախայ) piemin 13. gadsimta armēņu vēsturnieks Stepanoss Orbeļans.[2] Nosaukums "Jevlaha" atvasināts no sentjurku valodas un pēc 20. gadsimta padomju ģeogrāfa Jevgeņija Pospelova vārdiem nozīmē "mitrājs".[3]
Vēsture
Mūsdienu Jevlahas pilsēta sākotnēji 1880. gados dibināja kā dzelzceļa staciju, un vietējie iedzīvotāji to ilgu laiku sauca par Vagzal (Stacija). 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma oficiālajos dokumentos un avotos apdzīvotā vieta tiek saukta par Jevlahas staciju Jeļizavetpoļes guberņā, pēc tam par Jevlahas ciematu, bet 1920. gadā to iekļāva Džavanširas rajonā. Jevlahas rajonu pirmo reizi izveidoja 1935. gada 20. februārī.
1939. gada 1. februārī ar Azerbaidžānas PSR Augstākās padomes lēmumu Jevlahu atzina par pilsētu. Jevlahas rajonu likvidēja ar Azerbaidžānas PSR Augstākās padomes desmitās sesijas lēmumu 1962. gada 26. decembrī, un tā teritoriju nodeva Agdašas, Bardinskas un Gasimismailovas rajoniem. Ar Azerbaidžānas PSR Augstākās padomes Prezidija 1965. gada 6. janvāra dekrētu Jevlahu iekļāva Azerbaidžānas PSR republikas līmeņa pilsētu sarakstā un Jevlaha sāka veidoties par rūpniecības pilsētu.
Pilsētā ir 4200 metrus garā Heidara Alijeva avēnija, 5500 metrus garā Nizami avēnija un 168 citas ielas. Pēdējā laikā izveidotais Azerbaidžānas nacionālajam vadonim (Azerbaidžānas komunistu vadītājam no 1969. līdz 1982. gadā un prezidentam no 1993. līdz 2003. gadam) Heidaram Alijevam veltītais piemineklis atrodas lielākajā pilsētas laukumā — Heidara Alijeva laukumā.[4]
2023. gada septembrī pilsētu izvēlējās par tikšanās vietu ar Kalnu Karabahas armēņu iedzīvotāju pārstāvjiem pēc 2023. gada Kalnu Karabahas sadursmēm.[5]
Ģeogrāfija
Jevlaha atrodas Vidus Aranas ekonomiskajā reģionā. Šim reģionam raksturīgs sauss subtropu klimats (Kepena klimata klasifikācijā: BSk).[6]
| Jevlahas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 7.2 (45) | 8.7 (47.7) | 13.1 (55.6) | 21.5 (70.7) | 26.4 (79.5) | 30.2 (86.4) | 34.3 (93.7) | 32.9 (91.2) | 28.7 (83.7) | 21.4 (70.5) | 14.4 (57.9) | 9.5 (49.1) | 20.7 (69.3) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | 2.0 (35.6) | 3.2 (37.8) | 7.3 (45.1) | 14.4 (57.9) | 19.9 (67.8) | 24.4 (75.9) | 27.8 (82) | 26.4 (79.5) | 22.3 (72.1) | 15.1 (59.2) | 9.3 (48.7) | 4.5 (40.1) | 14.7 (58.5) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −1.5 (29.3) | 0.0 (32) | 4.1 (39.4) | 9.1 (48.4) | 14.1 (57.4) | 18.5 (65.3) | 21.6 (70.9) | 20.4 (68.7) | 16.8 (62.2) | 10.9 (51.6) | 5.5 (41.9) | 0.9 (33.6) | 10.0 (50) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 16 (0.63) | 20 (0.79) | 22 (0.87) | 34 (1.34) | 47 (1.85) | 45 (1.77) | 22 (0.87) | 22 (0.87) | 17 (0.67) | 49 (1.93) | 25 (0.98) | 20 (0.79) | 339 (13.35) |
| Vidējais dienu skaits ar nokr. | 4 | 5 | 6 | 6 | 7 | 5 | 3 | 2 | 3 | 5 | 4 | 4 | 54 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 104.5 | 97.7 | 130.4 | 189.6 | 222.3 | 262.2 | 280.1 | 261.1 | 217.9 | 162.3 | 112.4 | 104.5 | 2 145 |
| Avots: NOAA[7] | |||||||||||||
Demogrāfija
2016. gadā iedzīvotāju skaits pilsētā, salīdzinot ar 2010. gadu, bija palielinājies par aptuveni 7 tūkstošiem cilvēku.[8]
Ekonomika
Pilsētā galvenokārt atrodas vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi.
Padomju laikā pilsētā atvēra lielas kokvilnas (1926) un tabakas fermentācijas rūpnīcas, piena kombinātu, elevatoru un lopbarības rūpnīcu. 1978. gadā ekspluatācijā nodeva Jevlahas vilnas apstrādes rūpnīcu, kas bija lielākā Aizkaukāzā. Pateicoties šīs rūpnīcas darbībai, saražotās produkcijas apjoma ziņā Jevlaha kļuva par vienu no vadošajām republikas industriālajām pilsētām.
Mūsdienās pilsētā atrodas ādas apstrādes rūpnīca Gilan, tekstilrūpnīca, ķieģeļu rūpnīca un kokvilnas rūpnīca.
Kultūra
Jevlahā atrodas 10 bibliotēkas. Pilsētā darbojas 2 kultūras nami, teātris, vēstures un etnogrāfijas muzejs (2005) un Heidara Alijeva muzejs (2006).[9][10] Pilsēta ir reģionālā kanāla El TV galvenā mītne.
Transports
Gaisa satiksme
Jevlahā ir lidosta,[11] ko ar pilsētas centru savieno autobuss. Ir iekšzemes lidojumi uz Baku.
Dzelzceļš
Jevlaha atrodas uz viena no Azerbaidžānas galvenajām dzelzceļa līnijām Tbilisi—Baku, kas virzās austrumu—rietumu virzienā un savieno galvaspilsētu Baku ar pārējo valsti. Dzelzceļš nodrošina gan cilvēku, gan preču, piemēram, naftas un grants, transportēšanu. Ir atzarojumi uz Stepanakertu/Hankendi un Balakenu.
Ievērojami cilvēki
Starp pilsētas ievērojamākajiem iedzīvotājiem bijuši pareizticīgo teologs Pāvels Florenskis, cilvēktiesību aktīvists Anārs Mamedli un valdības ierēdnis Elmārs Velijevs .