Jevgeņijs Patons
Jevgeņijs (Jevhens) Patons (krievu: Евге́ний О́скарович Пато́н, ukraiņu: Євге́н О́скарович Пато́н; dzimis 1870. gada 5. martā, miris 1953. gada 12. augustā) bija Ukrainas un PSRS inženieris, tehnisko zinātņu doktors, strādājis metināšanas, tiltu būves un būvmehānikas jomā. 1934. gadā bija Patona Elektrometināšanas institūta dibināšanas iniciators un vadīja institūtu līdz 1953. gadam. Bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents (1945—1952), PSRS Augstākās Padomes deputāts (1946—1953), Staļina prēmijas laureāts (1941) un Sociālistiskā Darba Varonis (1943).[1]
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Jevgeņijs Patons bija tēvs Borisam Patonam, Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidentam.
Dzīvesgājums
Dzimis 1870. gadā Nicā Krievijas Impērijas konsula, bijušā kara inženiera Oskara Patona ģimenē.[2] 1894. gadā pabeidza studijas Drēzdenes Tehniskajā universitātē, strādāja par konstruktoru, piedalījās Drēzdenes dzelzceļa stacijas projektēšanā. 1895. gadā pārcēlās uz Krieviju, 1896. gadā pabeidza studijas Pēterburgas Dzelzceļa transporta institūtā. 1898. gadā pārcēlās uz Maskavu, bija pasniedzējs Maskavas Dzelzceļu inženierzinātņu koledžā (1898—1904).[3]
1904. gada maijā Patons pārcēlās uz Kijivu. Viņš bija Kijivas Politehniskā institūta profesors un Tiltu nodaļas priekšsēdētājs no 1904. līdz 1938. gadam. 1929. gadā viņš organizēja metināšanas laboratoriju un Elektrometināšanas komiteju. 1934. gadā Patons Kijivā nodibināja Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas Elektrometināšanas institūtu, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā — par Patona Elektrometināšanas institūtu.[4]
1929. gadā kļuva par Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. 1940. gadā viņam piešķīra Ukrainas PSR Nopelniem bagātā zinātnieka goda nosaukumu. No 1945. līdz 1952. gadam Patons bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents.[5]
Patons nomira 1953. gada 12. augustā 83 gadu vecumā. Pēc tēva nāves par Elektrometināšanas institūta direktoru kļuva viņa dēls Boriss Patons.
Darbs metināšanas tehnoloģiju jomā
Patons bija metināšanas tehnoloģiju pionieris, veica pētījumus par metināto konstrukciju mehāniku, iesaistītajiem metalurģijas procesiem un lokizlādes fiziku, kā arī izstrādāja metināšanas iekārtas, instrumentus un tehnikas.
Patons radīja tiltu laidumu projektēšanā izmantojamas metodes, ieteica metodes bojāto tiltu atjaunošanai. Viņš veica pētījumus par metināšanas pamatiem, metināto konstrukciju stiprības aprēķināšanu un metināšanas procesu mehanizāciju. Viņš vadīja automātiskās zemūdens loka metināšanas izstrādi. Otrā pasaules kara laikā Patons uzraudzīja iekārtu un tehnoloģiju projektēšanu un ražošanu speciālo tēraudu automatizētai metināšanai tankiem, bumbām un citai militārai aparatūrai.
Patons pārraudzīja plašu metināšanas ieviešanu rūpniecībā, nodibināja vietējo metālu metināšanas tehnoloģiju skolu. Viņš projektēja metinātos tiltus, bija vairāk nekā 100 metināto tiltu autors un projektu vadītājs, tai skaitā projektēja vienu no lielākajiem tiltiem pasaulē — pilnībā metināto tiltu pāri Dņeprai, Kijivā. Šis tilts nosaukts par Patona tiltu.[2]
Patons sarakstījis vairāk nekā 300 zinātnisko publikāciju, izveidojis vairākus teorētiskos kursus. Organizējis žurnāla «Автоматическая сварка» ("Automātiskā metināšana") izdošanu, bijis tā galvenais redaktors (1949—1953).[3]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jevgeņijs Patons.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Інститут електрозварювання ім. Є.О. Патона Національної академії наук України Arhivēts 2022. gada 13. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Patona Elektrometināšanas institūta majaslapa