Jefims Hellers
Jefims Hellers (krievu: Ефим Петрович Геллер; 1925. gada 8. marts, Odesa - 1998. gada 17. novembris, Maskava) bija ebreju tautības padomju starptautiskais lielmeistars šahā (1952), ilggadējais Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.
| ||||||||||||||||
,_nr_6_Ree_staand_bij_Geller,_Bestanddeelnr_927-3434.jpg)
Šahista karjera
Šahu sācis spēlēt Odesas pionieru pils šaha sekcijā. Otrā pasaules kara laikā beidzis skolu, pēc tam iesaukts armijā un dienējis aviācijas daļās par mehāniķi. 1960. gadu otrajā pusē pārcēlies uz dzīvi Maskavā.
Par spēcīgu šahistu izveidojies Ukrainas šaha čempionātos, kuros četras reizes uzvarējis: 1950. gadā,[1] 1957. gadā,[2] 1958. gadā,[3] un 1959. gadā.[4]
Divas reizes kļuvis par PSRS šaha čempionāta uzvarētāju: 1955. gadā pēc uzvaras papildmačā pret Vasiliju Smislovu ar 4:3,[5] un 1979. gadā.[6] 54 gadu vecumā Hellers bija visvecākais PSRS šaha čempionātu uzvarētājs to vēsturē, kā arī vienīgais šahists, kam bija izdevies uzvarēt pēc 24 gadu pārtraukuma.
PSRS izlases sastāvā uzvarējis septiņās Pasaules šaha olimpiādēs (1952-1956, 1962, 1968-1970, 1980). Individuāli olimpiādēs ieguvis trīs zelta (1954, 1956, 1962) un trīs sudraba medaļas (1952, 1968, 1980). PSRS izlases sastāvā Eiropas komandu šaha čempionātā uzvarējis sešas reizes (1961, 1970-1983). Izcīnījis arī piecas zelta (1961, 1970, 1973, 1977, 1983) un sudraba medaļu (1980) individuālā ieskaitē.
Vairākkārt piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas cikla starpzonu turnīros, piecas reizes (1953, 1956, 1962, 1968, 1971) iekļūstot pretendentu turnīros vai mačos:
- 1952. gadā Saltšobādenā (Zviedrija) 4. vieta, iekļuvis pretendentu turnīrā.[7]
- 1955. gadā Gēteborgā 5. vieta, iekļuvis pretendentu turnīrā.[8]
- 1962. gadā Stokholmā dalījis 2.-3. vietu, iekļuvis pretendentu turnīrā.[9]
- 1967. gadā Susā (Tunisija) dalījis 2.-4. vietu, iekļuvis pretendentu mačos.[10]
- 1970. gadā Palma de Maļorkā (Spānija) dalījis 2.-4. vietu, iekļuvis pretendentu mačos.[11]
- 1973. gadā Petropolisā (Brazīlija) dalījis 2.-4. vietu, zaudējis papildturnīrā par iekļūšanu pretendentu mačos.[12]
- 1976. gadā Bīlē (Šveice) dalījis 9.-11. vietu.[13]
- 1982. gadā Maskavā dalījis 5.-6. vietu.[14]
Rezultāti pretendentu turnīros:
- 1953. gadā Cīrihē dalījis 6.-7. vietu.[15]
- 1956. gadā Amsterdamā dalījis 6.-7. vietu.[16]
- 1962. gadā Kirasao dalījis 2.-3. vietu.[17]
Rezultāti pretendentu mačos:
- 1965. gads - Maskavā uzvarējis 1/4 finālā Vasiliju Smislovu ar 5½:2½, pēc tam zaudējis Rīgā 1/2 finālā Borisam Spaskim ar 2½:5½.[18]
- 1968. gads - Suhumi zaudējis 1/4 finālā Borisam Spaskim ar 2½:5½.[19]
- 1971. gads - Maskavā zaudējis 1/4 finālā Viktoram Korčnojam ar 2½:5½.[20].
Bijis pazīstams arī kā atklātņu teorētiķis - īpaši jāatzīmē Hellera nopelni vecindiešu aizsardzības popularizēšanā. Daudz strādājis kā šaha treneris, tajā skaitā ar dažāda līmeņa PSRS izlasēm. Palīdzējis sagatavoties mačiem par Pasaules čempiona nosaukumu Tigranam Petrosjanam, Borisam Spaskim un Anatolijam Karpovam.
Par panākumiem šahā apbalvots ar PSRS nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (1952), PSRS nopelniem bagātā trenera nosaukumu (1965), Tautu draudzības ordeni un ordeni «Goda Zīme».
Atsauces
Ārējās saites
- Jefims Hellers šahista profils vietnē chessgames.com
- Jefims Hellers šahista profils vietnē 365chess.com
- Jefims Hellers šahista profils vietnē chesstempo.com
- Jefims Hellers šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
- Jefims Hellers šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti)
- Jefims Hellers šahista profils vietnē olimpbase.org (PSRS komandu čempionāti)
- Jefims Hellers šahista profils vietnē olimpbase.org (PSRS komandu kausi)