Jaguar Racing

Pamatraksts: Stewart Grand Prix

No 1997. līdz 1999. gadam Ford bija dzinēju piegādātājs Stewart Grand Prix komandai. 1999. gadā Ford nopirka komandu, jo Džekijs Stjuarts to vēlējās pārdot sakarā ar to, ka viņa dēlam Polam tika atklāts vēzis.

Pirmais komandas vadītājs (2000. gada sezonā) bija vācietis Volfgangs Reicls. Sakarā ar plānu izveidot britu F1 komandu, formulas tika krāsotas britu zaļajā sacīkšu krāsā (kuru lietoja britu komandas 1950. gados, kad katrai valstij bija savas nacionālās sacīkšu krāsas). Par pilotiem tika izvēlēti iepriekšējās sezonas vicečempions Edijs Irvains un bijušais Stewart pilots Džonijs Herberts. Vienīgā sacīkste, kurā kāds no viņiem nepiedalījās, bija Austrijas Grand Prix. Tad Irvains bija saslimis un viņu aizvietoja brazīlietis Lučāno Burti. Komandas rezultāti bija daudz vājāki nekā Stewart pirms gada.

2001. gadā sākās pārmaiņas. Herberts bija beidzis savu F1 karjeru un viņa vietā nāca Lučāno Burti. Reicls atkāpās no komandas vadītāja amata un viņa vietā nāca amerikānis Bobijs Rahals. Komandai izdevās vienoties par līgumu ar Adrianu Ņūviju par tehniskā direktora vietu, tomēr pēc pārrunām ar McLaren vadītāju Ronu Denisu viņš pārdomāja. Pēc pirmajām četrām sacīkstēm Burti nomainīja spānis Pedro de la Rosa. Burti bez vietas F1 nepalika un devās uz Prost Grand Prix, kur viņš atstāja bez darba Gastonu Macakani. Monako Grand Prix Irvains izcīnīja komandas pirmo goda pjedestālu. Viņš zaudēja vien abiem Ferrari pilotiem. Beļģijas Grand Prix Irvains sadūrās ar savu bijušo komandas biedru Burti. Burti zaudēja vadību pār savu formulu un piedzīvoja smagu avāriju, pēc kuras viņš izlaida atlikušo sezonas daļu. Vēlāk viņš vairs neguva iespēju atgriezties F1. Komanda sezonu pabeidza 8. vietā, par vienu vietu augstāk nekā pērn.

2002. gadā Rahals zaudēja savu komandas vadītāja vietu. Trīskārtējais F1 čempions Nikijs Lauda pārņēma vadību. Komandā palika gan Irvains, gan de la Rosa. Vienīgais, kurš sagādāja punktus, bija Irvains, kuram izdevās pat vienreiz kāpt uz pjedestāla (Itālijas Grand Prix). Pēc sezonas Irvains beidza karjeru, bet de la Rosa kļuva par McLaren testpilotu. Lauda ilgi nepalika amatā: 2003. gadā viņa vietā nāca Džons Hogens. Par pilotiem kļuva Marks Vebers un Antoniu Piconija. Vebers bieži guva punktus, bet Piconija nevarēja mēroties spēkiem ar savu komandas biedru, tāpēc tika nolemts atlaist Piconiju un viņa vietā ņemt Džastinu Vilsonu. Vilsons guva vienu punktu ASV Grand Prix. Punktu ziņā tā bija komandas visu laiku labākā sezonā, tomēr jāņem vērā tas, ka tika lietota jauna punktu sistēma. Komanda otro gadu pēc kārtas palika 7. vietā konstruktoru kausā.

2004. gadā Vilsona vietā nāca Red Bull atbalstītais austrietis Kristians Klīns. Viņš tikai reizi finišēja labāko astotniekā (par ko piešķir punktus), tomēr tas bija komandas labākais rezultāts sezonā (6. vieta). Monako GP komanda reklamēja jauno filmu "Oušena ducis". Abu spēkratu purngali tika izrotāti ar 250 000 ASV dolāru vērtiem dimantiem, no kuriem viens pazuda pēc Klīna avārijas.

Pamatraksts: Red Bull Racing

Sakarā ar neveiksmīgajiem rezultātiem, 2004. gadā tika paziņots par to, ka Jaguar beigs piedalīties sacīkstēs. Sākotnēji baumoja par to, ka komandu pārsauks par Ford, tomēr vēlāk Red Bull to nopirka un pārsauca par Red Bull Racing. Gadu vēlāk Red Bull nopirka arī Minardi, kuru pārsauca par Scuderia Toro Rosso. Komandas pirmais modelis, Red Bull RB1 bija jaunajiem noteikumiem pielāgots Jaguar R5 (pēdējais Jaguar modelis). Jaguar komandā bija braukuši astoņi piloti, no kuriem visvairāk sacīkšu aizvadīja Edijs Irvains (50), bet vismazāk - Lučāno Burti un Džastins Vilsons (pa 5).