Iecavas novads
Iecavas novads bija pašvaldība Zemgalē, kas pastāvēja no 2003. līdz 2021. gadam. Tagad tā teritorijā atrodas Iecavas pilsēta un Iecavas pagasts, kas ietilpst Bauskas novadā.
Iecavas novads (2003—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||
Centrs: | Iecava | |||||
Kopējā platība:[2] | 312,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 306,0 km2 | |||||
• Ūdens: | 6,1 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[3] | 8 411 | |||||
Blīvums (2021): | 27,5 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2003. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Iecavas novads Vikikrātuvē |
Daba
Upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe.
Vēsture
Mūsdienu Iecavas novada teritorijā vēsturiski atradās Brantu jeb Inkstrumu muiža (Gut Ixtrumünde, Zālīte), Dzimtmisas muiža (Gut Mißhof, Dzimtmisa), Gaiļu muiža (Gut Gailen), Granteles muiža (Gut Granteln), Grīnvaldes muiža (Gut Grünwald), Lielpidriķu muiža (Gut Groß-Friedrichshof), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau, Iecava), Podu muiža (Gut Ixtrum).
1935. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavas pilsētciematam no Zālītes ciema pievienoja kolhoza «Iecava» teritoriju, 1966. gadā — padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju, 1971. gadā — daļu padomju saimniecības «Progress» teritoriju. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas.[5] 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. Iecavas pagastu 2003. gadā reorganizēja par novadu.
Teritoriālais iedalījums
Apdzīvotās vietas
Apdzīvotās vietas: Audrupi (100 iedz.), Dimzukalns (245 iedz.), Dzelzāmurs (27 iedz.), Dzimtmisa (50 iedz.), Iecava (5505 iedz.), Iecavas stacija (50 iedz.), Pleči, Raņķi, Rosme (89 iedz.), Vanči, Zālīte (272 iedz.), Ziemeļi (60 iedz.), Zorģi (187 iedz.).
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvs
Pašvaldība
Tautsaimniecība
Caur novada teritoriju iet autoceļi Via Baltica (A7), P92, P93 un dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils (stacijas Iecava un Zālīte).
Izglītība
Sports
Kultūra
Reliģija
Ievērojami novadnieki
- Roberts Krimbergs (1874-1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
- Verners Tepfers (1893-1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
- Jānis Tepfers (1898-1994), diplomāts
- Esmeralda Ermale (1956), aktrise
- Edvarts Virza, rakstnieks