Hermanis Adolfi
Hermanis Amadejs Adolfi (vācu: Hermann Amadeus Adolphi; dzimis 1841. gada 1. septembrī, miris 1924. gada 5. jūnijā) bija vācbaltiešu izcelsmes pašvaldības darbinieks. Liepājas pilsētas galva no 1886. līdz 1902. gadam. Viņa dvīņubrālis Armins Adolfi tajā pašā laikā bija Kuldīgas pilsētas galva.
| Hermanis Adolfi Hermann Adolphi | |
|---|---|
 | |
| Liepājas pilsētas galva | |
| Amatā 1886. gads — 1902. gads | |
| Dzimšanas dati | 1841. gada 1. septembrī Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1924. gada 5. jūnijā (82 gadu vecumā) Aizpute, pēc citām ziņām Liepāja, Latvija |
| Tautība | vācbaltietis |
| Tēvs | ārsts Vilhelms Adolfi |
| Māte | Emma, dzim. Vāgnere |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ida Bīnemane fon Bīnenštamma (Ida Bienemann v. Bienenstamm) |
| Profesija | jurists, politiķis |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Dzīvesgājums
Dzimis Jelgavā ārsta Vilhelma Adolfi ģimenē. No 1858. līdz 1861. gada mācījās Jelgavas ģimnāzijā. No 1861. līdz 1863. gadam strādāja par mājskolotāju Meijas muižā. No 1863. līdz 1866. gadam studēja tieslietas Tērbatas Universitātē.
No 1878. līdz 1886. gadam bija Aizputes pilsētas galva. No 1886. līdz 1902. gadam - Liepājas pašvaldības vadītājs. Vadīja pilsētu laikā, kad tā strauji uzplauka. Šajā laikā uzcēla apmēram 400 ēku, padziļināja ostu, ierīkoja ielu apgaismojumu un izbūvēja gāzes vadu tīklu, ierīkoja kanalizācijas sistēmu. 1899. gadā Liepājā ierīkoja Krievijas impērijā pirmo elektrisko tramvaju, 1899. gadā sāka darboties Liepājas - Aizputes šaursliežu dzelzceļš. Pēc amata zaudēšanas Hermanim Adolfi nācās taisnoties par pilsētas resursu nelietderīgu izmantošanu.
Miris 1924. gadā Aizputē.
Ārējās saites
- Hermanis Adolfi http://vesture.eu (latviski)
- Kā Hermanis Adolfi kļuva par Liepājas mēru (video) (latviski)
- Vai Uldis Sesks pārspēs Hermani Adolfi? (latviski)