Glogova
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Glogova Malopolska.
Glogova (poļu: Głogów, vēsturiski arī Glogava (vācu: Glogau)) - pilsēta Polijas dienvidrietumos - Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē pie Odras upes.
| Glogova | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Głogów | |||
 Glogovas kņazu viduslaiku pils | |||
| |||
  Glogova | |||
| Koordinātas: 51°39′32″N 16°04′49″E / 51.65889°N 16.08028°E 16°04′49″E / 51.65889°N 16.08028°E | |||
| Valsts |  Polija | ||
| Vojevodiste | Lejassilēzijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Glogovas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1253 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 35,37 km2 | ||
| Augstums | 85,5 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 64 261 | ||
| • blīvums | 2 016,2/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Glogova Vikikrātuvē | |||
Viena no senākajām Polijas pilsētām - rakstos pirmoreiz minēta 1010. gadā Merzeburgas Tītmāra hronikā. 1109. gada 14. augustā pie Glogovas notika Glogovas kauja. Viduslaikos kņazistes centrs. No 1796. līdz 1798. gadam pilsētā dzīvoja vācu rakstnieks E. T. A. Hofmanis.
Līdz 1945.gadam ietilpa Vācijā. 1945.gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem tika piešķirta Polijai. Kara laikā pilsētas centrs par 95% tika nopostīts un nav atjaunots līdz pat mūsdienām. Strauju attīstību pilsēta piedzīvoja pēc 1967. gada, kad tuvumā tika atklāta vara lietuve, kas arī mūsdienās ir lielākais rūpniecības uzņēmums pilsētā.
Glogovā (Glogavā) dzimuši
- Arnolds Cveigs (Arnold Zweig, 1887 - 1968) - vācu rakstnieks
- Andreass Grifiuss (Andreas Gryphius, 1616 - 1664) - vācu dzejnieks un dramaturgs
- Henriks I Bārdainais (Henryk I Brodaty, 1165/1170 - 1238) - Silēzijas kņazs, Polijas valdnieks
- Vilhelms Kūbe (Wilhelm Kube, 1887 - 1943) - nacists
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glogova.