Gaznevīdu impērija

Gaznevīdi (Turku: Gazneli İmparatorluğu) bija tjurku^[1] musulmaņu dinastija, kas cēlusies no tjurku mamelukiem^[2] un no 977. līdz 1186. gadam valdīja lielākajā daļā Vidusāzijas.^[3][4][5] Gaznevīdu impērijas galvaspilsēta atradās mūsdienu Austrumafganistānas pilsētā Gaznī. Pateicoties savu priekšteču persiešu Sasanīdu lielajai kultūras un politiskajai ietekmei, tjurku Gaznevīdi ar laiku ietekmēts persiešu kultūrā.^{[6][5][3][7][8][9][10]}

غزنویان Gaznevīdu impērija 977 – 1186 Pārvaldes centrs Gaznī no 977. līdz 1151. Lahora no 1151. līdz 1186. Reliģija sunnītu islāms Valdība Monarhija emīrs Alps Tegīns Husrau Maliks Vēsturiskais laikmets Vidējie viduslaiki  - Dibināta 977  - Likvidēta 1186

977. gadā kāds vergs - tjurks, vārdā Alps Tegīns, Neišābūrā centās gāzt savus Samanīdu valdniekus. Cietis neveiksmi, viņš ar saviem sekotājiem bēga uz mūsdienu Afganistānas austrumiem, un par viņa darbības centru kļuva Gaznī. Tjurku Gaznevīdi bija fanātiski musulmaņi un drīz savu varu un reliģiju ieviesa visā Afganistānas teritorijā.^[11] Alpam Tegīnam un viņa pēctecim — znotam Sebukam Tegīnam - izdevās paplašināt savu varu līdz Amudarjai un caur Horasānu — līdz pat Kaspijas jūrai.^[11] Trešais Gaznevīdu valdnieks Mahmuds (Sebuka Tegīna dēls) tronī kāpa 998. gadā un kļuva par varenāko savas impērijas valdnieku.^[11] Viņa laikā Gaznevīdi veica septiņpadsmit karagājienus uz Indas ieleju, iekarojot pilsētas un izlaupot tempļus, ik reizi sagrābdami tik daudz bagātību, cik vien spēja aiznest sev līdzi uz Gaznī.^[11] Mahmuda mullas arī ieviesa islāmu Pendžābā (mūsdienu Pakistānā).

Pēc Mahmuda nāves 1030. gadā impērija sāka brukt, jo arvien lielāku spēku ieguva stepes tjurki, bet viņa pēctecis Masuds bija aizrāvies ar Indiju. Pamazām impērija zaudēja arvien vairāk teritoriju, līdz 1051. gadā (citos avotos 1040. gadā) Gūrīdu valdnieks Alaudīns iekaroja un nodedzināja Gaznī, bet 1186. gadā Gūrīdi notvēra un nogalināja pēdējo Gaznevīdu valdnieku, kas tobrīd valdīja Lahorā.