Francijas Pirmā impērija

Francijas Pirmā impērija, oficiāli Francijas Impērija (franču: Empire Français), bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804. gada 18. maija līdz 1814. gada 11. aprīlim, kā arī t.s. "Simts dienu" laikā no 1815. gada 20. marta līdz 7. jūlijam. Tā bija dominējošā valsts Eiropā 19. gadsimta sākumā. Radās 1804. gada 18. maijā, kad Francijas senāts piešķīra Napoleonam imperatora titulu, tā izbeidzot Francijas Pirmās republikas pastāvēšanu.

Empire français Francijas Impērija ←   ← 1804 – 1814/1815 → Karogs Ģerbonis Francijas Impērija 1812. gada septembrī Pārvaldes centrs Parīze Valoda(s) franču Reliģija Katoļticība Valdība Unitāra absolūtā monarhija (1804–1814) Unitāra puskonstitucionālā monarhija (1815) Imperators  - 1804–1814/1815 Napoleons I Likumdevējs Parlaments  - augšpalāta Konservatīvais senāts (līdz 1814. gadam) Pēru palāta (no 1815. gada 22. aprīļa)  - apakšpalāta Likumdošanas korpuss (līdz 1814. gada 4. jūnijam) Pārstāvju palāta (no 1815. gada 22. aprīļa) Vēsture  - Napoleons tika pasludināts par imperatoru 1804. gada 18. maijā  - Konservatīvais senāts izsaka uzticību Luijam XVIII 1814. gada 6. aprīlī  - Fontenblo līgums 1814. gada 11. aprīlī  - Simts dienas 1815. gada 20. martā–1815. gada 7. jūlijā Platība  - 1812 2 100 000 km² Iedzīvotāju skaits  - 1812. gadā 44 000 000       Blīvums 21 /km²  Nauda Francijas franks

Francijas impērija Napoleona karos būtiski paplašināja teritoriju un ietekmi. Savas ietekmes kulminācijā 1812. gadā Francijā bija 130 departamenti, tās iedzīvotāju skaits bija 44 miljoni, tai bija vairākas satelītvalstis, bet Prūsija un Austrija bija tās nomināli sabiedrotie. Franču militārās uzvaras eksportēja uz pārējo kontinentu daudzas franču ideoloģijas iezīmes un juridiskās sistēmas — tika ieviests Napoleona kodekss. Vairāku valstu vadībā Napoleons iecēla savus radiniekus vai domubiedrus.

Sestās koalīcijas karā no 1812. līdz 1814. gadam Napoleons tika sakauts, 1814. gada 11. aprīlī viņš atteicās no troņa un tika izsūtīts uz Elbas salu. Impērija tika atjaunota "Simts dienu" laikā 1815. gadā, tomēr pēc Vaterlo kaujas Francijā tika atjaunota Burbonu vara.